Pašvaldības izvēlas dažādus modeļus administratīvajai pārvaldībai. Ir tās, kas turas pie ierastā – ik pagastā pa pagastvecim, un ir tādas, kuras lēnākā vai ātrākā tempā optimizē šo tīklu, veidojot apvienotās pagastu pārvaldes un iesaistot klientu apkalpošanā vietējās bibliotēkas. Izmaiņas nereti ir finansiālu apsvērumu rosinātas, kā tas ir, piemēram, Balvu novadā, kur tieši šomēnes sāk darbu jaunais – četru apvienoto pārvalžu – modelis.
Mākslīgi apvienot nav jēgas
Madonas novads ir abu modeļu apvienojums: tajā ir 17 pagastu pārvaldes un četras apvienības. Ne katrā no šīm administratīvajām vienībām ir savs pārvaldnieks – piecu pārziņā ir divi vai trīs pagasti, skaidro Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks komunālās saimniecības, teritoriālās pārvaldības un attīstības jautājumos Aigars Šķēls. Attiecībā uz tālāku šā tīkla optimizāciju viņš ir piesardzīgs. Izveidojot mākslīgi, piemēram, četru pagastu apvienību, viņaprāt, nekāds ievērības cienīgs ietaupījums neiznāk. Jēga ko tādu veidot ir ap lielākiem attīstības centriem, kā Ērgļu, Cesvaines, Lubānas (novadi, kuri tika pievienoti pēc administratīvi teritoriālās reformas – ATR) un Madonas gadījumā, kur pārvaldēs ir arī vairāk darbinieku, pārējā teritorijā uz vietas ir tikai lietvedis kasieris, kura pienākumos ir
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 3. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60