"Esmu tikai sākusi lasīt ministrijas 37 lapaspušu atzinumu, bet vienalga gribu uzsvērt, ka savu vainu neatzīstu. Es noteikti iešu uz Ministru kabineta sēdi un mēģināšu pievērst ministru uzmanību uz to, ka Labklājības ministrija apzināti maldina sabiedrību visus šos mēnešus. Es noteikti tā darīšu," sarunā ar aģentūru LETA sacīja Simsone.
LM pieļauj, ka valdība jautājumu par Simsones atstādināšanu no amata varētu izskatīt nākamās nedēļas sēdē 12.februārī, jo jau 5.februārī iesniegti visi nepieciešamie materiāli lēmuma pieņemšanai.
Savukārt Simsones vietniece un direktores pienākumu pagaidu izpildītāja Ingrīda Misūna pilnībā nenoliedz savu vainu un ir gatava uzņemties atbildību par pārkāpumiem, kas radušies viņas rīcība dēļ. "Es nenoliedzu, ka ir pārkāpumi," aģentūrai LETA sacīja Misūna.
Viņa gan uzskata, ka Simsones vīra - vecākā automehāniķa - nosūtīšana komandējumā atbildusi projekta noteikumiem, kura laikā viņš nosūtīts, tomēr domā, ka nosūtīt komandējumā direktores vīru nav bijis "ētiski". "Attiecībā pret cilvēku kā pret darbinieku, viss bija kārtībā, bet no ētiskās puses, iespējams, nē," vairākas reizes uzsvēra Misūna.
Pie otrā pārkāpuma, kas bijis nomas līgumu prettiesiska slēgšana, Misūna vaino kontroles trūkumu. "Kontrole acīmredzot nav bijusi pietiekami lielā mērā veikta, līdz ar to ir tie konstatētie pārkāpumi," teica Misūna.
Kā ziņots, pārbaudēs SIVA LM secinājusi, ka ir pietiekams pamats lūgt valdībai atbrīvot no amata aģentūras direktori, savukārt viņas vietniecei no šodienas uz gadu samazināt mēnešalgu par 20%.
Kā šodien pastāstīja LM Juridiskā departamenta juriskonsults Māris Knoks, Simsone izdarījusi sešus nopietnus pārkāpumus. Smagākais no tiem ir dienesta dokumentu viltošana ar atpakaļejošu datumu ar mērķi izvairīties no atbildības par nekvalitatīvu grāmatvedības sistēmas kārtošanu un nepietiekamu iestādes administratīvā darba organizēšanu.
Otrs smagākais viņas pārkāpums ir grāmatvedības sistēmas kārtošana pretēji tiesību normām, līdz ar to valsts budžetam, iespējams, radīts zaudējums 306 000 latu apmērā. "Vai ir piesavināšanās fakts, vai nav, to vēlāk vērtēs tiesībaizsardzības iestādes. Tas ir viņu izmeklēšanas kompetences jautājums," piebilda Knoks.