Šeit gan runa nav par bezpersoniskiem bukletiem. Lai klients vēstuli uzreiz neizmestu atkritumos, vēstījumam jābūt individualizētam un ļoti pārdomātam. Kopumā tas izmaksā krietni dārgāk, nekā izsūtīt e-pasta vēstuli, bet, kā norāda Latvijas Tiešā mārketinga asociācijas valdes loceklis Alvis Dimitris, ieguldījums atmaksājoties. Tam esot vairāki iemesli. Cilvēkiem šķiet, ka elektroniskajā pastkastītē viņi saņem pārāk daudz mēstuļu, bet reālajā pastkastītē sūtījumu skaits viņiem pagaidām neliekas traucējošs. "Cilvēki tomēr velta laiku, lai atvērtu aploksni un apskatītu sūtījumu. Īpaši, ja uz tās ir cilvēka vārds un uzvārds un ja klients atpazīst uzņēmumu," stāsta Dimitris. Viņš min vairākus piemērus, to skaitā lielveikalu Rimi, kas pirms vēstules izsūtīšanas gatavojas, analizējot klienta pēdējos pirkumus. "Ja pēdējā reizē pirkāt kaķu barību vai piektdienas vakarā vīnu, viņi līdzīgas preces cenšas iekļaut piedāvājumā. Tas strādā ļoti labi, jo cilvēks jūt, ka par viņu ir domāts, ka veikals redz, kas tiešām viņam ir aktuāls."
Uz vienu adresi nosūtīto tiešā mārketinga vēstuļu skaits Latvijā gan vismaz pagaidām ir 15 reižu mazāks nekā, piemēram, Lielbritānijā. Arī Igaunijā situācija ir citāda - tur šāda veida sūtījumiem noteikti īpaši pasta tarifi, kas ievērojami atšķiras no standarta. Arī Latvijā tādi pastāv, tomēr atšķirība neesot pārāk motivējoša.
Pētījuma autori norāda, ka kopumā 61% aptaujāto atver personīgi adresētos piedāvājumus. 36% iedzīvotāju atzīst, ka biežāk izpētīt saņemtos piedāvājumus viņus mudinātu tieši viņiem piedāvātā atlaide. Savukārt 29% iedzīvotāju motivē viņiem aktuālas vai interesējošas preces, kā arī pakalpojumi; pievienota dāvana ieinteresētu 26% iedzīvotāju. Iespējams, tieši šis ir viens no iemesliem, kas nav ļāvis pavirzīties Ekonomikas un Satiksmes ministrijas cīņai pret reklāmu piebāztām pastkastēm. Tagad tam ir atmests ar roku. Arī sūdzību skaits esot pavisam neliels. Tāpēc kā risinājumu tiem, kuriem reklāmas traucē, atbildīgās iestādes piedāvā norādes uzlīmēšanu uz pastkastītes, ka reklāma nav vēlama. Citāda cīņa pagaidām ir bezcerīga, jo tirgus ir pilns ar pasta komersantiem. Piemēram, Latvijas pasts piegādājot tikai vienu piektdaļu no reklāmu apjomu. Paralēli komersantiem reklāmas izplatītājiem palīdzīgu roku sniedz arī sētnieki, kuriem ir kāpņu telpu kodi.
Satiksmes ministrijā (SM) Dienai arī norāda, ka neadresētā reklāma nav pasta, bet gan reklāmas izplatīšanas pakalpojums, tāpēc ministrija to neuzrauga. SM Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis vēl piebilst, ka SM ir vērsusi Ekonomikas ministrijas (EM) uzmanību uz to, ka vajadzētu pilnveidot regulējumu neadresētās reklāmas normatīvos. "Patlaban mēs strādājam pie pasta politikas pamatnostādņu aktualizēšanas un apsveram iespēju virzīt priekšlikumu par šīs problēmas izskatīšanu Ministru kabinetā, lai tas pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību reklāmas izplatīšanā," norāda Beļskis un piebilst, ka SM par reklāmas ievietošanu pastkastītēs sūdzības nav saņēmusi.
EM gan norāda, ka grozījumi Reklāmas likumā pagaidām netiek plānoti. Ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko stāsta, ka grozījumi regulējumā nesniegs vēlamo efektu, jo ne vienmēr ir iespējams noskaidrot neadresētās reklāmas izplatītāju. Problēma būtu jārisina kompleksi, piemēram, jāinformē sabiedrība un jāveicina nozares pašregulācija, izmantojot daudzviet izplatīto praksi izvietot uzlīmes uz pastkastītēm ar lūgumu neievietot neadresētus sūtījumus. Viņa vēl piemin VARAM izstrādāto Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, kurā tiek runāts arī par iespēju neadresētus reklāmas sūtījumus aplikt ar dabas resursu nodokli.