Augstākā tiesa negroza spriedumu Neo lietā

AT savā lēmumā norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS), kā autorizētās datu apstrādes sistēmai, piekļuves tiesības attiecas uz autorizētiem lietotājiem, kuri ir noslēguši līgumu ar sistēmas pārzini - VID. Savukārt līgums satur lietotājiem saistošus piekļuves noteikumus. Ja persona apzināti apiet vai neitralizē piekļuves pārbaudes ciklu, tas norāda uz personas mērķi izmantot sistēmas resursus tam neparedzētā veidā.

Līdz ar to apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka Poikāns bez tiesībām, tas ir, neizmantojot EDS sistēmas autentifikāciju un identifikāciju, bet veicot attiecīgu manipulāciju, neatļauti piekļuva sistēmas resursiem, lai iegūtu ziņas, kas satur komercnoslēpumu, piemēram, konkrētajā lietā - bankas klientu datus, to adreses, ienākumu veidu, izmaksas datumu un summu.

AT arī norāda, ka komercnoslēpuma neatļauta iegūšana savai vai citas personas lietošanai ir nošķirama no sabiedrības informēšanas par aktuāliem jautājumiem krīzes periodā valstī. Turklāt par Krimināllikuma 145.panta pirmajā daļā par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu, paredzēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots.

AT lēmums nav pārsūdzams.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 17.janvārī atcēla Poikānu attaisnojošu spriedumu apsūdzības daļā par ziņu, kas ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu un piesprieda viņam 60 stundu piespiedu darbu. Kā informēja tiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis, Rīgas apgabaltiesa slēgtā sēdē nosprieda atcelt pirmās instances spriedumu daļā par Poikāna atzīšanu par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 200.panta otrajā daļā, un attaisnošanu.

Saskaņā ar likumu soda izciešanā nospriests ieskaitīt divas dienas, kad Poikāns aizturēts no 2010.gada 11.maija līdz 2010.gada 13.maijam, kas atbilst 16 piespiedu darba stundām.

Pirmo reizi izskatot lietu apelācijas instancē 2015.gada 2.novembrī, apgabaltiesa pilnībā atcēla pirmās instances spriedumu un apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas Poikānu atzina par nevainīgu un attaisnoja. Bet tika nospriests Poikānu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 200.panta otrajā daļā, un noteikt sodu, piemērojot Krimināllikuma 491.panta pirmās daļas 1.punktu - piespiedu darbu uz 100 stundām.

LETA jau ziņoja, ka AT Krimināllietu departaments pērn septembra beigās krimināllietā atcēla spriedumu daļā, ar kuru Neo sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām pēc Krimināllikuma 200.panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Atceltajā daļā lieta tika nosūta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu, Rīgas apgabaltiesas spriedums tika atstāts negrozīts.

Poikānam lietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) apsūdzība tika celta pēc Krimināllikuma 200.panta 2.daļas - par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai.

Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma 145.panta 1.daļas - par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.

No apsūdzības izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā Poikāns konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.

Izmeklēšanā esot konstatēts, ka Poikāns neatļauti ieguva savā neierobežotā lietošanā 250 VID EDS elektroniskos dokumentus, pārkāpjot Komerclikumā un Informācijas atklātības likumā paredzētās komersanta tiesības uz komercnoslēpumu. Dokumenti saturēja komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju - ziņas par bankas darbiniekiem, ziņas par bankas klientiem, ziņas par bankas sadarbības partneriem, no kuriem banka saņem preces un pakalpojumus.

Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm. Pēc prokuratūras domām, iegūtos dokumentus Poikāns lejupielādēja, izmantojot savā īpašumā esošo portatīvo datoru, savukārt vēlāk tos glabāja un pētīja no savā īpašumā esoša ārējā cietā diska, ko kratīšanā izņēma policija.