Vētru ar PVN standartlikmes paaugstināšanu sacēla nesen Saeimas deputāta pienākumus pildīt sākušais Gatis Sprūds, kurš savā Twitter kontā paziņoja, ka saņēmis informāciju – tiekot gatavota PVN likmes palielināšana par 1 vai pat 2 procentpunktiem, kuru centīšoties nepieļaut. Tieši tāpēc uz šo jautājumu nācās atbildēt arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kura noliedza šādu ieceri.
Neoficiāla informācija liecina, ka valdību veidojošo partiju starpā ir bijusi runa par to, kur ņemt papildu naudu valsts budžetam. Viena no idejām ir bijusi PVN pamatlikmes palielināšana par 1%, lai atgrieztos situācijā, kāda tā bija līdz 2012. gada 1.jūlijam, kad nodokļa likme tika samazināta, lai iegrožotu inflāciju un Latvija varētu izpildīt iestāšanās kritērijus eirozonā. Kā vēl viens papildu arguments PVN likmes pacelšanai ir tas, ka no 2015. gada iecerēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana. Protams, šāds nepopulārs solis diez vai tiks sperts pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet tieši pēc tām, jo neviens politiskais spēks visdrīzāk negribēs solīt paaugstināt visu vēlētāju makus skarošu nodokli. Tomēr, kā uzskata daļa aptaujāto, šāds PVN likmes palielinājums ir tikai laika jautājums, jo alternatīva ir budžeta izdevumu revīzija, kas īsti nevienam nepatīkot.
Bijušais VID ģenerāldirektors un ekonomikas zinātņu doktors Kārlis Ketners ir pārliecināts, ka PVN likmes pacelšana sāksies jau 2015. gadā. "Kā lai citādi palielina nodokļu ieņēmumus, ja vēlamies vairāk tērēt, piemēram, aizsardzībai," ar pretjautājumu, kāpēc vispār būtu jāceļ PVN likme, atbildējis Ketners. "Ar PVN likmes pacelšanu par vienu procentpunktu nekas daudz līdzēts nebūs, tāpēc palielinājumam jābūt par 2 vai pat 3 procentpunktiem," Dienas Biznesam prognozējis Ketners.
"Ja nodokļos Latvija ieņem ap 27% no IKP, bet tērēt vēlas 37 – 38% apmērā no IKP, tad cita risinājuma, nesamazinot vai nepārskatot izdevumus, kā vien palielināt nodokļus, it īpaši PVN, jau nav," uz ilgstoši pastāvošo dillemmu starp nodokļu ieņēmumiem un aiz borta paliekošajām vajadzībām norāda Ketners. Viņš atgādina, ka šo robu bieži vien tiek mēģināts "aizlāpīt" ar ārvalstu finanšu palīdzību – ES struktūrfondiem, tomēr tas nav ilgtermiņa risinājums.
Pēc vairāku Dienas Biznesa aptaujāto aplēsēm viens procentpunkts PVN standartlikmes pacelšanai valsts makā papildus varētu dot 50 – 60 miljonus eiro. Tomēr pēc dažu aptaujāto domām pēc vēlēšanām varētu arī "atvēzēties" uz samazināto PVN likmju pacelšanu.
Uzņēmēji ir pret PVN paaugstināšanu.
"Tirdzniecības ieņēmumi daudzos sektoros un teritorijās nenosedz ieguldījumus ne darba algās, ne telpu nomā. Tirgotājiem nācies pārvarēt valsts uzlikto slogu un segt izdevumus, kas saistīti ar pāreju uz eiro – atkārtota preču zīmju nomaiņa un datorsistēmu pielāgošana ir radījusi ievērojamas izmaksas tirgotājiem, arī gaidāmās jaunās prasības kases aparātiem un sistēmām kopumā var izraisīt cenu celšanos un darba vietu skaita samazinājumu," skaidrojusi SIA Arkolat valdes priekšsēdētāja Daina Pečate.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune uzskata – kamēr nav izsmelti praktiski visi iespējamie PVN iekasēšanas veidi, vēršoties pret šī nodokļa nemaksātājiem, nav pieļaujama PVN likmes paaugstināšana nolūkā vairāk iekasēt no godprātīgiem nodokļu maksātājiem.
"Kāpēc vajadzēja iepriekš PVN samazināt par 1%, ja tagad atkal šo likmi grib paaugstināt?" neizpratni paudis SIA Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Braskovs. Viņš uzskata, ka tas neko labu nedošot. "Ja tas notiks, atkal būs problēmas. Tas negatīvi ietekmēs patēriņu, var samazināties apgrozījums, jo iedzīvotāju pirktspēja jau tā ir maza. Un ražotāji domās, ko darīt tālāk," pauž uzņēmējs, atgādinot a/s Aldaris pieredzi, kas ražošanu daļēji pārceļ uz Lietuvu, kur ir izdevīgāka nodokļu politika.
Piemēram, IIN Lietuvā ir 15 %, bet Latvijā 24%, taču sākumā solītais šī nodokļa samazinājums vēl nav noticis.