Jau 2012.gada pavasarī vairākas Latvijas augstskolas parakstīja nodomu protokolu par sadarbību vienota plaģiātu izskaušanas tīkla veidošanā, bet aktīvi izmantot datubāzi varētu sākt vien šogad, jo tikko sistēmā esošajām augstskolām pievienojošās vēl četras augstākās izglītības iestādes. Kā Dienai paskaidroja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas vadītājs Jānis Kreicbergs, kurš ir arī viens no idejas iniciatoriem, - pērn datubāze strādājusi izmēģinājuma režīmā, tāpēc lielākam augstskolu skaitam to nevarēja piedāvāt. Taču, neskatoties uz to, tajā ievietoti jau aptuveni 40 000 noslēguma darbu. Sistēma veidota tā, lai katra augstskola varētu pārliecināties, vai konkrēto studentu darbi jau iepriekš nav bijuši iesniegti un aizstāvēti citā augstskolā.
Viena no augstskolām, kas tikko pievienojusies sistēmai, ir Rīgas Stradiņa universitāte. Tās pārstāvis Edijs Šauers Dienai norādīja, ka šāds lēmums pieņemts, lai palīdzētu pasniedzējiem meklēt plaģiātismu studentu darbos. Līdz šim pasniedzēji paši, izmantojot savas profesionālās spējas un pārzinot tēmas literatūru, mēģināja pamanīt stila izmaiņas studentu rakstu darbos - ja teksta lielākā daļa rakstīta vienā stilā, bet viens vai vairāki teikumi citā, turklāt neattiecas uz pārējo tekstu, rodas aizdomas, vai students nav izmantojis cita autora rakstīto bez atsauces, skaidroja E. Šauers. Tālāk jau, izmantojot, piemēram, Google meklētāju, var ātri konstatēt, no kura autora teksta fragments ir ņemts bez atsauces. E. Šauers gan atzīmēja, ka dažreiz studenti pieļauj plaģiātu nevis ļaunprātīgi, bet tāpēc, ka viņiem nav pietiekamas izpratnes par intelektuālā īpašuma nozīmi.
Ir gan bijuši arī gadījumi, ka jautājums par studentu plaģiātismu nonācis pat tiesā.
Visu rakstu lasiet otrdienas avīzē Diena!