Šis jautājums tiks skatīts kopā ar 2021. gada vidēja termiņa budžetu – tā lēma valdība, līdz ar to mācībspēkiem jāsavelk josta ciešāk līdz 1. janvārim. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iebilda pret šādu soli, atgādinot, ka tieši tāda pati situācija radusies pērn, kad netika panākts, ka augstskolu pedagogu atalgojums kā pozīcija tiek iekļauts budžetā. Nelīdzēja ari ministres teiktais, ka IZM savos līdzekļos atradusi 380 000 eiro. Uz to premjers Krišjānis Kariņš (JV) attrauca: tas nenozīmē, ka 2021. gadam šī nauda būs atrodama. Jāpiebilst, ka ministrija pat bija izkalkulējusi, cik katrai amata kategorijai liela piemaksa pienāktos par zemāko likmi: profesoriem par 39 eiro vairāk (līdz 1569 eiro), asociētajiem profesoriem – par 31 eiro (līdz 1256 eiro), docentiem – par 25 eiro (līdz 1005 eiro), lektoriem – par 20 eiro (līdz 805 eiro), asistentiem – par 16 eiro (līdz 641 eiro).
Uz Satversmes tiesu?
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas bija panākusi atbalstu visu pedagogu algu kāpumam gan Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā, gan IZM (Šuplinska gan šā mēneša laikā pamanījusies četras reizes mainīt savu viedokli), par šādu valdības rīcību ir sašutusi. LIZDA vakar savas padomes ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimas deputātus un tiesībsargu Juri Jansonu vērsties Satversmes tiesā par darba samaksas palielinājuma nenodrošināšanu augstskolās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 18. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Tā gan
Ja garš deguns stervai bildē,
Latvju puika