Maz izmantotie ceļi visbiežāk ir vietējas nozīmes un pašvaldību ceļi, secināts Latvijas autoceļu tīkla inventarizācijā.
Tāpat apzināts, ka teju puse valsts un vietējas nozīmes ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī un pabērna lomā vietējie un reģionālie ceļi bijuši visu laiku kopš valsts neatkarības atjaunošanas, atzina Augulis. VIenlaikus ap 200 kilometrus gariem ceļiem, ko izmanto intensīvi, jau ir paaugstināta uzturēšanas klase, līdz ar to ziemas periodā tos tīrīs biežāk.
Aprēķini liecina, ka, lai sakārtotu visu Latvijas ceļu saimniecību, būtu nepieciešami ap četriem miljardiem eiro. Šī summa ir apmēram puse no valsts budžeta. Ar nākamgad paredzēto papildu finansējumu, auto ceļu remontiem tiks novirzīti papildu 25,6 miljoni eiro un būs iespējams saremontēt vairāk nekā 300 kilometrus ceļu posmu, ieskaitot grants ceļus.
"Būsim pie zemes un sapratīsim to, kas mums ir vajadzīgs arī citās nozarēs. (..) Saprātīgā periodā, ja mēs noturam šo [esošo finansējuma] līmeni, tad mēs varam diezgan struajā tempā iet, lai atjaunotu ceļus," teica satiksmes ministrs, piebilstot, ka jāņem vērā arī iespējamais sadārdzinājums, pieaugot kopējiem būvniecības apjomiem.
Vai
prezis
.