Auziņš uzsvēra, ka patlaban nereti izskan viedoklis par to, ka esošais mācību saturs neesot labs, savukārt jaunais saturs visu vērsīšot par labu un visi sākšot dzīvot labāk.
"Man nav sajūtas, ka patlaban viss ir slikti. Protams, var būt daudz labāk, bet manā jomā – fizikā - situācija ir saprātīga," vērtēja bijušais LU rektors.
Viņš atgādināja, ka patlaban izstrādātais jaunais mācību saturs nav pirmais šāda veida darbs. Piemēram, pirms desmit gadiem tika īstenots eksakto mācību priekšmetu mācīšanas projekts, piebilda Auziņš.
"Saprotams, ka, laikam ejot, dzīve mainās un pasaule kļūst citādāka, līdz ar to arī [mācību satura pilnveides] procesam ir jāturpinās visu laiku. Projekts nenozīmēs, ka, to noslēdzot, vairs nekas nebūs jāmaina un dzīvosim ideāli," teica Auziņš.
Viņš uzsvēra, ka augstskolās no vidusskolu absolventiem tiek sagaidīta motivācija mācīties, kā arī gatavība ieguldīt darbu šajā procesā. Auziņš pārliecināts, ka augstskola jaunietim vairs nav spējīga ieaudzināt motivāciju.
Vērtējot jaunajā saturā atrunāto fizikas mācību priekšmetu, Auziņš secināja, ka joprojām pastāv pārrāvums starp to, kas tiek mācīts fizikā, un to, kas fizika patiesībā ir. Auziņš pauda, ka skolēni publiskajā telpā dzird gan par magnētiskajiem viļņiem, gan kvantu fiziku, savukārt skolā viņiem par to netiek stāstīts.
"Nevar būt tā, ka skolā māca vienu fiziku, bet patiesībā fizika ir kaut kas pavisam cits. Šis pārrāvums ir jālikvidē," piedāvāja Auziņš.
Profesors kopumā atzinīgi vērtē jaunā mācību satura piedāvājumu un tajā ekspertu ieguldīto darbu, cerot, ka jauno saturu varēs sekmīgi īstenot izglītības iestādēs.