Avārijā cietusī cīnās gadiem

Raidījums Degpunktā tās pašas dienas vakarā atklāja sadursmes gaitu, norādot, ka Toyota vadītājs nebija izvēlējies pareizu braukšanas ātrumu un ietriecās priekšā braucošajā Mercedes, kas pēc trieciena ielidoja joslu sadalošajās margās, tur arī paliekot.Mercedes vadītāja Karpova ar neatliekamās medicīniskās palīdzības auto tika nogādāta slimnīcā. Avārijā viņa guva galvas traumu un smadzeņu satricinājumu ārstēja trīs mēnešus. "Es karājos uz tās barjeras, manas autovadītāja durvis bija tā iesprūdušas, ka nevarēju tās atvērt. Auto stāvēja slīpi, un man bija bail ar savu sasisto galvu pārvietoties uz otru pusi. Toyotas vadītāja izkāpa no sava auto, bet man klāt nepienāca," toreiz notikušo atceras Karpova.Dažas dienas pēc nelaimes Valsts policijas Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojs sāka kriminālprocesu. Rīgas Autotransporta prokuratūra pēc lietas izskatīšanas nolēma pie kriminālatbildības saukt Toyotas autovadītāju, jo viņa nav ievērojusi vairākas Ceļu satiksmes noteikumu prasības. Karpovai sākumā likās, ka trīs mēneši, ko viņa pavadīja ārsta uzraudzībā, ārstējot galvas traumu, būs visgrūtākie, tomēr smagāks par šo posmu izrādījās ilgais un dīvainais tiesvedības process. Tas vēl nav beidzies. Lieta patlaban atrodas pirmās instances tiesā.Pirmā tiesas sēde notika tikai pēc pusotra gada. Lieta tika nozīmēta pie nu jau bijušā tiesneša Ziedoņa Strazda, kurš tiek turēts aizdomās par to, ka fiktīvi nodarbinājis cilvēkus. Kad viņa iespējamajiem pārkāpumiem pievērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), lieta par autoavāriju tika atlikta. To nozīmēja tiesnesei Ilzei Vanagai. Tomēr izskatīšanu atcēla, to pamatojot ar konkrētās tiesas lielo aizņemtību."Starp katru lēmumu ir jāgaida apmēram trīs četri mēneši. Aprīlī mana lieta tika pārsūtīta uz citu tiesu, kur izskatīšanai to nozīmēja tikai jūnija beigās. To skatīja tiesnese Karīna Kazārova. Divas reizes lieta tika noņemta no izskatīšanas, jo bija citas, daudz nozīmīgākas lietas. Tikai divas tiesas sēdes vispār ir notikušas," atklāj Karpova.Visvairāk jautājumu rada dīvainības ap ekspertu atzinumiem. Pirmo atzinumu dažus mēnešus pēc avārijas veica Valsts tiesu ekspertīžu biroja speciālists Aleksandrs Karlins. Savā īsajā pētījumā viņš secināja, ka noteikt automobiļu braukšanas ātrumu, automobiļu sadursmes vietu, savstarpējo stāvokli, kā arī sadursmes mehānismu nav iespējams.Dienas rīcībā nonācis arī cita eksperta atzinums, kas tika veikts pēc dažiem mēnešiem. Apstākļus no jauna bija pētījis šī paša biroja speciālists Oskars Irbītis. Analīze bija krietni izvērstāka, un izrādījās, ka secinājumus veikt ir iespējams. Viņš noraidīja Toyotas autovadītājas izklāstu par avārijas gaitu, norādot, ka "versija ir tehniski nepamatota un neatbilst lietas objektīvajiem datiem. Pie norādītā kontakta veida automobilis _Mercedes Benz _pēc sadursmes būtu ieguvis tendenci pārvietoties uz ceļa labo pusi un, visticamākais, būtu nobraucis no brauktuves ceļa labajā pusē, nevis ietriecies ceļa nožogojumā brauktuves kreisajā pusē". Tas bija tikai viens no paskaidrojumiem atzinumā, kas apgāza apsūdzētās versiju. Pēc tam sekoja vēl divi atzinumi, kas kopējo stāstu padara arvien pretrunīgāku. Patlaban top nākamais.Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena piektdien, 11.aprīlī!