Vienlaikus inspekcijā norāda, ņemot vērā Covid-19 ierobežojumus nav objektīvi salīdzināt šā gada un 2021.gada rezultātus. Saistībā ar Covid-19 pandēmiju azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas no 1.janvāra līdz 14.jūnijam un no 21.oktobra līdz 2022.gada 28.februārim.
Inspekcijas apkopotie dati liecina, ka šogad trešajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 71,279 miljonus eiro, kas ir par 0,7% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī - 2022.gada otrajā ceturksnī.
"Neraugoties uz to, ka interaktīvās azartspēles Latvijā piedāvā jau 17 operatori, redzams, ka ieņēmumi strauji nepieaug, kas varētu liecināt par spēlētāju apdomīgāku rīcību, plānojot savus izdevumus un to prioritātes. Interaktīvo azartspēļu veidu sadalījumā redzams, ka lielākais īpatsvars ir kazino spēlēm (83,5%), bet totalizatora spēļu īpatsvars ir samazinājies līdz 15,1%, kas varētu mainīties, sākoties kādām nozīmīgām Eiropas vai pasaules līmeņa sporta sacensībām," min Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.
2022.gada deviņos mēnešos visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 92,257 miljonus eiro, kas ir septiņas reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, tostarp trešajā ceturksnī no azartspēļu automātiem gūti 39,593 miljoni eiro, kas ir par 1,3% mazāk nekā šogad otrajā ceturksnī.
Vienlaikus azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm šogad deviņos mēnešos bija 88,865 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14% salīdzinājumā ar 2021.gada deviņiem mēnešiem. Tostarp trešajā ceturksnī no interaktīvajām azartspēlēm gūti 28,759 miljoni eiro, kas ir par 0,1% vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī.
Azartspēļu kompāniju ieņēmumos no interaktīvajām azartspēlēm ieņēmumi no kazino spēles šogad deviņos mēnešos veidoja 74,159 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 19,4%, ieņēmumi no totalizatora - 13,425 miljonus eiro, kas ir par 7,4% mazāk, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 1,281 miljonu eiro, kas ir kritums par 1,5%.
Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad deviņos mēnešos bija 5,713 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, ieņēmumi no totalizatora veidoja 943 000 eiro, kas ir pieaugums 7,7 reizes, savukārt ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 47 000 eiro apmērā, kas ir 7,1 reizi vairāk.
Šogad trešajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) bija 2,514 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī, ieņēmumi no totalizatora veidoja 389 000 eiro, kas ir samazinājums par 8,1%, savukārt ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 24 000 eiro apmērā, kas ir pieaugums par 20% salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni.
Arī azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis divas reizes salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, veidojot 196,56 miljonus eiro.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā atzīmē, ka 2022.gada deviņos mēnešos azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums bija līdzīgs 2018.gada deviņu mēnešu rezultātiem.
Inspekcijas dati arī liecina, ka Latvijā turpinās spēļu vietu un automātu skaita samazināšanās gan komersantu rentabilitātes apsvērumu, gan pašvaldību lēmumu ietekmē. Latvijā septembra beigās azartspēļu vietās tika ekspluatēti 5129 azartspēļu automāti, tie izvietoti 211 spēļu zālēs un divos kazino ar 27 kāršu un ruletes galdiem, tāpat arī darbojās viena bingo zāle un 65 totalizatora likmju pieņemšanas vietas.
Inspekcijā piebilst, ka spēļu vietu licenču ir vairāk, nekā tās tiek faktiski izmantotas, un kopumā šogad deviņos mēnešos minēto iemeslu dēļ ir anulētas 37 spēļu zāļu licences, viena kazino un 12 totalizatora vietu licences. Būtiska spēļu zāļu licenču anulēšana turpinās arī oktobrī.
Tā kā azartspēļu nodokļa ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos ir tieši saistīti ar spēļu zāļu un automātu skaitu un spēļu vietu darbību kopumā, 2022.gada deviņos mēnešos valsts budžeta ieņēmumi no azartspēļu un izložu nodokļa un nodevas bija 27,806 miljoni eiro, kas par 9,069 miljoniem eiro atpaliek no plānotā apmēra (75,4%). Tostarp azartspēļu nodokļa ieņēmumu izpilde bij 68% salīdzinājumā ar plānoto, bet izložu nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānoto par 26,1%. Nozares pārējie aprēķinātie nodokļi veidoja 28,9 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetos ieskaitīti divi miljoni eiro.
2022.gada deviņos mēnešos nozarē kopumā darbojās 19 komersanti, no tiem 17 komersanti organizēja azartspēles interaktīvajā vidē, astoņi komersanti organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, bet četri komersanti pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija darbu sāka 1998.gadā un realizē valsts politiku izložu un azartspēļu organizēšanā.