Azartspēļu automātiem un spēļu galdiem par 30% paaugstinās nodokļa likmes

Ar likuma grozījumiem paredzēts no 2018.gada 1.janvāra paaugstināt azartspēļu automātiem un spēļu galdiem nodokļa likmes par 30%.

Likuma grozījumi paredz, ka azartspēļu nodokļa likme ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu par kalendāro gadu pieaugs no 18 000 eiro uz 23 400 eiro, kā arī pieaugs azartspēļu nodokļa likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem par katra automāta katru spēles vietu - par kalendāro gadu no 3204 eiro uz 4164 eiro.

Finanšu ministrijā norādīja, ka likuma grozījumi attieksies uz patlaban 13 aktīviem azartspēļu rīkotājiem Latvijā.

Likuma grozījumu rezultātā valsts budžets 2018.gadā papildu iegūs 8,25 miljonus eiro, bet nākamajos divos gados - deviņus miljonus eiro.

Iepriekš Latvijas Spēļu biznesa asociācijā (LSBA) aģentūru LETA informēja, ka azartspēļu nozare vērtēs iespēju vērsties tiesā pret Latvijas valsti par tiesiskās paļāvības principu pārkāpšanu, ja akceptēs nodokļu reformas kontekstā plānotos likuma grozījumus, kas paredz par 30% paaugstināt azartspēļu nodokli un aplikt visus laimestus virs 3000 eiro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

LSBA padomnieks Arnis Vērzemnieks uzsvēra, ka noslēgtā vienošanās starp LSBA un Finanšu ministriju (FM) par nodokļu nepaaugstināšanu azartspēļu nozarei līdz 2019.gadam jau vienreiz ir pārkāpta, lai gan uzņēmēji sistēmas ieviešanā jau ir sākuši ieguldīt investīcijas. Atkārtoti paaugstinot nodokļus nozarei, nozares komersanti izvērtēs iespējas no šīs vienošanās vienpusēji atkāpties.

Atbilstoši LSBA aprēķiniem, par 30% paaugstinot azartspēļu nodokli un apliekot visus laimestus virs 3000 eiro ar IIN, zaudējums budžeta ieņēmumos var sasniegt piecus miljonus eiro. Tā kā lielākā azartspēļu nozares nomaksāto nodokļu daļa valsts budžetā tiek novirzīta sociālo jautājumu risināšanai, nepārdomāta un nepamatota azartspēļu nodokļa paaugstināšana samazinās iespējas valstij risināt sociāli būtiskus jautājumus, norāda LSBA. Tāpat liela daļa spēlētāju saistībā ar laimestu aplikšanu ar IIN izvēlēsies izmantot to komersantu pakalpojumus, kuri nav licencēti Latvijā, un nemaksā nekādus nodokļus.

"Ņemot vērā minēto, aicinām parlamentāriešu rūpīgi izvērtēt, kādas sekas var būt viņu pieņemtajiem lēmumiem un rīkoties atbildīgi gan pret uzņēmējiem, gan arī valsts budžetu kopumā," uzsvēra Vērzemnieks.