Nolasot spriedumu, ST norādīja, ka Solidaritātes nodoklis ir jauns nodokļu ieņēmumu veids, kas nozīmē, ka to nevar definēt kā sociālās apdrošināšanas iemaksu.
ST arī norādīja, ka Solidaritātes nodoklis ir pieņemts korekti, ievērojot Saeimas kārtības rullī norādītās normas, kā arī ir veikta sociālo partneru un ekspertu iesaiste, tādējādi nav pamata uzskatīt, ka likums būtu pieņemts sasteigti, kā to bija norādījuši prasības iesniedzēji.
ST arī uzsvēra, ka idejiski ikviens nodoklis ir solidārs, proti, nodokļu sistēmas ietvaros indivīdi savu iespēju robežās veic nodokļu maksājumus, īstenojot savstarpēju solidaritāti sabiedrībā. Maksājot šos nodokļus, indivīds veicina sabiedrības labklājību.
ST lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu 18.pantu.
Savukārt likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu 18.pants nosaka obligāto un brīvprātīgo iemaksu likmes. Tas paredz, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59 % maksā darba devējs un 10,50% darba ņēmējs. Tāpat tas nosaka, ka obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets. Visbeidzot tas paredz, ka brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.
Jau ziņots, ka Solidaritātes nodokļa likums stājās spēkā 2016.gada janvārī. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.
Ieviešot šo likumu, tika skaidrots, ka likuma mērķis ir mazināt nodokļu regresivitāti darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem ar augstāku ienākumu līmeni, vienlaikus nodrošinot valsts pamatbudžeta ieņēmumus iedzīvotāju sociālās aizsardzības un nevienlīdzības mazināšanas pieaugošo vajadzību finansēšanai.
Uzņēmēju organizācijas aicinājušas solidaritātes nodokli atcelt. Vairāki uzņēmumi un darba ņēmēji apstrīdējuši solidaritātes nodokļa ieviešanu arī konstitucionālajā tiesā, un Satversmes tiesa ierosinājusi vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.
ST par šo jautājumu tika ierosinātas lietas pēc vairākiem pieteikumiem, kuros pēc būtības ir identiski prasījumi, kā arī līdzīgs juridiskais pamatojums. Lai sekmētu vispusīgāku un ātrāku lietu izskatīšanu, ST nolēma minētās lietas apkopot vienā kopējā lietā, kurā kā pieteikuma iesniedzēji ir 37 fiziskas personas.
Vairāki uzņēmēji un uzņēmumi ST bija apstrīdējuši no 2016.gada ieviesto tā dēvēto solidaritātes nodokli. Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma vērsties ST, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēma realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu jaunieviestā nodokļa atcelšanu. 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Saeimas atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums.
Horunžijs
->zvirblis
Nabags