Potenciālajam pensijas uzkrājējam ir iespēja variēt starp investīciju riska un ienesīguma ziņā visai dažādām ieguldījuma stratēģijām. Atkarībā no tā, vai ir lielāka vēlme ļauties potenciāli lielākam ieguldījumu ienesīgumam tālākā nākotnē, vai arī izvēlēties investīciju riska ziņā samērā mierīgu pieeju, ieguldītājs var pievērsties vai nu aktīvajiem, vai konservatīvajiem otrā pensiju līmeņa (2PL) ieguldījumu plāniem.
Ir arī tā dēvētie sabalansētie ieguldījumu plāni ar lielāku potenciālās atdeves un ieguldījuma riska sabalansētību. Konservatīvie ieguldījumu plāni vairāk piemēroti ļaudīm, kuriem līdz iešanai pensijā atlicis relatīvi īss laika posms – mazāk par 15 gadiem, līdz ar to vismaz teorētiski vairāk būtu jārūpējas par lielāku ieguldījumu drošību, nevis aktīvi ļauties finanšu tirgus zigzagiem. Tāpēc šie plāni pamatā orientēti uz ieguldījumiem finansiāli stabilu valstu valdību parāda vērtspapīros, kuri, lai arī nesniedz pārāk lielu atdevi, tomēr izceļas ar zemu ieguldījuma risku. Aktīvie plāni vairāk domāti tiem ieguldītājiem, kuriem līdz pensijai ir garāks laika sprīdis un kuri var atļauties pārdzīvot arī dažādus finanšu tirgus satricinājumus, taču tomēr orientēties uz potenciāli lielāku finanšu līdzekļu atdevi nākotnē. Aktīvajos pensiju plānos līdztekus parāda vērtspapīriem ieguldījumi orientēti uz akciju tirgu, kas pēdējos gados izrādījis īpaši lielu ienesīgumu. Tomēr arī te iespējamas dažādas korekcijas.
Ja paraugāmies uz Latvijas 2PL plāniem, tad šā gada 7. jūlijā pēdējo desmit gadu perioda vidējais gada ienesīgums konservatīvajiem ieguldījumu plāniem svārstījies 3,3–4,32%, bet aktīvajiem plāniem – 2,14–4,36% robežās.
Tiesa, uzreiz jāpiebilst, ka konservatīvo plānu labie rādītāji tiešā mērā izskaidrojami ar pasaules centrālo banku, to vidū Eiropas Centrālās bankas, īstenotajām ekonomikas stimulēšanas programmām. Tas ietver bāzes procenta likmju samazināšanu un eirozonas valdību obligāciju uzpirkšanu, kas parāda vērtspapīru ienesīgumu samazinājis līdz vēsturiskajam minimumam, bet vienlaikus cenas kāpinājis līdz jaunam vēsturiskam maksimumam, taču tālākam obligāciju cenu pieaugumam ir visai niecīgas iespējas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 11.jūlija, numurā!
Konservators