Pērn šādos gadījumos palīdzība sniegta 20 826 bērniem, 2013.gadā - 23 477, bet 2012.gadā - 21 125 bērniem.
Vidēji 10% bērnu gūst ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā un ilgāku atlabšanu, norādīja Namniece. Bērni visbiežāk traumas gūst mājās - vairāk nekā puse jeb 54%. Turklāt 85% šo bērnu nav vecāki par pieciem gadiem.
Vidēji 15% bērnu traumas gūst brīvā dabā, vēl 8% - skolā, 7% - transportā vai satiksmes zonā.
Ik gadu 800 bērnu gūst traumas saskarsmē ar dzīvniekiem, un vairumā gadījumā uzbrucējs ir mājas mīlulis, stāstīja Namniece.
Tāpat Bērnu slimnīcā ik gadu nonāk aptuveni 300 pacientu, kuri cietuši satiksmes negadījumos. Namniece uzsvēra, ka, tiklīdz bērns sāk staigāt, viņam jāstāsta par ceļu satiksmes noteikumiem, kas jāievēro gājējam, kā arī pašiem vecākiem jārāda labs piemērs.
Savukārt ar svešķermeni gremošanas traktā slimnīcā gadā nonāk vidēji 70 bērnu, ar svešķermeni elpceļos - 40, ausīs - 15, acīs - 20 bērni. Nereti nākas palīdzēt bērniem, kuriem svešķermenis nonācis uroģenitālajā sistēmā.
Namniece skaidroja, ka traumām bērnu vecumā ir raksturīga sezonalitāte ar maksimālo daudzumu vasaras mēnešos, bet vismazāko ziemā. Rudenī un ziemā ir īss gaišais dienas periods, turklāt lielu daļu no tā bērni pavada mācību iestādēs, tādēļ traumu skaits ir salīdzinoši mazāks.
Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas rādītāji liecina, ka vasarās traumas lielākoties rada kritieni, apdegumi, dzīvnieku kodumi, kā arī dažādi svešķermeņi elpošanas ceļos un kuņģa traktā, kā arī saindēšanās ar sadzīves ķīmiju.
Savukārt skolas laikā, rudens periodā, traumas tiek gūtas no neuzmanīgas rīcības uz ceļiem, skrienot pa kāpnēm, saskrienoties vai, piemēram, kaujoties. Šo traumu cēloņi ir ļoti dažādi - nedroša vide, nepietiekama vecāku atbildība, informācijas trūkums un citi.
Ziemas periodā raksturīgas traumas, kas gūtas slēpojot, braucot ar ragaviņām, bet nemainīgi augsts saglabājas mājās gūto traumu skaits.