Lai spriestu par nepieciešamajiem uzlabojumiem satiksmē un tiekšanos uz situāciju, kad uz ceļiem Latvijā bojā neies vairs neviens cilvēks, vairāku atbildīgo institūciju pārstāvji piedalījās diskusijā par Vision Zero ideoloģijas ieviešanu Latvijā.
Vision Zero iniciatīva nāk no Zviedrijas, kur 1997. gadā parlaments pieņēma Ceļu satiksmes drošības likumprojektu, kura galvenais mērķis ir panākt, ka Zviedrijā ceļu satiksmē nav bojāgājušo vai smagi ievainoto, vienlaicīgi tiek palielināta drošība un mobilitātes iespējas. Šo pieeju izmanto arī citās Eiropas valstīs – Norvēģijā, Holandē, Apvienotajā Karalistē, Igaunijā, kā arī daudzviet ASV un Kanādā.
Uz ceļa visvairāk grēko vīrieši
Pērn tika organizēts visaptverošs un detalizēts pētījums par ceļu satiksmes drošību ietekmējošajiem riska faktoriem Latvijā, rūpīgi izvērtējot 2016. gadā Latvijā notikušos ceļu satiksmes negadījumus, kuros togad bija cietušie vai bojāgājušie. Pēc Langes teiktā, statistikas traģiskākās ailītes piepildījušās vairāku iemeslu – nepareizu autovadītāja lēmumu, auto tehniskā stāvokļa, gājēju neapdomības, kā arī infrastruktūras kvalitātes – dēļ. Visbiežāk tas, ņemot vērā arī aizvien pieaugošo satiksmes intensitāti (šā gada pirmajā ceturksnī vēl par 3%), ir vairāku minēto apstākļu kombinācijas dēļ. Aizvien izteiktāka ir tendence, ka pārsniegts ātrums ne vienmēr ir traģisku negadījumu iemesls, bet tas tieši ietekmē satiksmes negadījuma smagumu un sekas.
"Ceļa seguma stāvoklis atkarībā no laika apstākļiem maina savas īpašības, uz slapja vai apledojuša seguma automašīnas vadāmība ir apgrūtināta, un tas ir jāņem vērā, izvēloties braukšanas ātrumu un manieri. Savukārt lietus, sniegs, apgaismojums – šie ir tie vides faktori, kas ierobežo autovadītāja redzamību. Viss, kas notiek uz ceļa, pēc būtības ir izsakāms vienādojumā – ātrums, kam klāt nāk ceļa seguma stāvoklis, kas ietekmē to, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai veiktu vienu vai otru manevru, piemēram, sabremzētu un apstātos. Tās ir visiem zināmas lietas, tomēr ikdienas steigā mēs nereti tās piemirstam," par kampaņu stāstīja LVC valdes priekšsēdētājs.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzsvēra, ka policija apkopo un glabā visus datus par notikušajiem negadījumiem, bet šajā pētījumā tie izvērtēti krietni detalizētāk. Secināms, ka 3% no visiem satiksmes negadījumiem bijuši ar letālām sekām, 26,6% no negadījumiem smagi cietuši vai miruši kājāmgājēji un citi mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki. Skaidri iezīmējas, kuri satiksmes dalībnieki visbiežāk vainojami negadījumu izraisīšanā.
"Vīrieši ļoti grēko – gan vadītāji, gan gājēji uz ceļiem. Autovadītāju riska grupa ir no 18 līdz 29 gadiem, 84% gadījumu jau iepriekš pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus un par to sodīti. Savukārt gājēju grupā visbiežāk nepatikšanās iekuļas vīrieši, kuri vecāki par 60 gadiem," situāciju raksturoja Krapsis.
Pētījuma dati liecina, ka 58% gadījumu negadījumu ietekmēja ierobežota redzamība, 42% – ierobežota saķere ar ceļa virsmu un 13% – koki, kas aug ceļa nodalījuma joslā vai ārpus tās. Jāaizdomājas par to, ka 50% negadījumu ir notikuši uz labā stāvoklī esoša, sausa asfalta. Traģiskākie mēneši uz valsts autoceļiem – jūlijs un augusts. "Protams, svarīgi ir autovadītāja lēmumi, tie tieši ietekmē, būs vai nebūs ceļu satiksmes negadījums. Kampaņa Esi pie stūres – atceries fiziku! vērsta uz to, ka pareizs lēmums ļauj novērst ceļu satiksmes negadījumu," pauda Lange.
Papildu faktori, kas norāda uz negadījuma lielāku iespējamību, ir apstāklis, ka autovadītājs brauc viens – salīdzinoši nedaudzos – 23% smagu negadījumu – negadījumā iekļuvušā auto bijuši arī pasažieri, bet 77% smagu negadījumu izraisīti, braucot vienatnē. "Tas ir būtisks faktors, kas ietekmē autovadītāja modrību. Protams, reizēm blakussēdētāji var arī patraucēt," pauda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks un uzsvēra, ka citi automašīnā esošie cilvēki var mudināt vadītāju apstāties un atpūsties, norādot uz nogurumu, iemigšanas draudiem, kā arī aizrādot par nepareizu manevru vai pārgalvību. Statistikā novērojamā pozitīvā tendence ir tas, ka braukšana reibumā ļoti iet mazumā – 6% reģistrēto smago negadījumu notikuši, autovadītājam esot alkohola vai narkotisko vielu ietekmē. Savukārt iereibis bijis katrs sestais negadījumā smagas traumas guvušais vai mirušais gājējs. Pārsvarā tie bijuši virs 60 gadiem veci vīrieši.
Valsts policijas pārstāvis Krapsis norādīja arī uz traucējošiem un bīstamību veicinošiem faktoriem ceļu infrastruktūrā – tās ir neatbilstošas gājēju pārejas, tiltiņu un tuneļu neesamība u. tml.
Drošāk, nevis vairāk
LVC vadītājs diskusijā par satiksmes drošības uzlabošanu norādīja, ka laikmets pieprasa mainīt domāšanu ceļu būvniecībā – atjaunoto kilometru daudzums vairs nebūs dominējošais kritērijs, arvien vairāk ir un būs jādomā par drošības risinājumiem.
"Infrastruktūrai ir liela loma satiksmē. Ja auto nobrauc no ceļa, tad ir jāuzliek papildu barjera vai jānocērt koks. Tomēr galvenais ir saprast, kāpēc autovadītājs vispār iekļuva satiksmes negadījumā. Tā ir domāšanas maiņa – par ilgtermiņa risinājumiem, lai iztiktu bez sekām. Tas nebūs viegli, bet uz to jātiecas," pauda Lange.
Plašāk analizējot iespējas uzlabot ceļu aprīkojumu, viņš norādīja, ka ir daudz elementu, ko uz valsts autoceļiem vajadzētu vairāk, taču tas atduras pret augstām izmaksām.
LVC ir aplēstas arī ceļu apzīmējumu un drošības barjeru ierīkošanai nepieciešamās papildu izmaksas. Ideālā gadījumā satiksmes plūsmu atdalošās joslas būtu jāizbūvē uz vēl 580 kilometriem valsts autoceļu, kam vajadzētu 290 miljonus eiro, kas īstermiņā saprotamu aprēķinu dēļ nav izdarāms. Papildu barjeras ceļu malās vajadzētu uz vēl 68 kilometriem, kam savukārt vajadzētu trīs miljonus eiro, savukārt reģionālo autoceļu malās būtu ierīkojami vairāk signālstabiņu 3500 kilometru garumā, kam nepieciešami ap 3,5 miljoni eiro. Ceļu horizontālā marķējuma atjaunošanai šogad paredzēti seši miljoni eiro, taču vajadzētu 18 miljonus.
Tāpat Lange uzsvēra, ka jādomā arī par to, kā paaugstināt satiksmes drošību ar lētākām, līdz ar to pieejamākām metodēm, piemēram, ierīkojot tā saucamās ribjoslas ar akustisko marķējumu. Tām uzbraucot, automašīnā dzirdama vibrācija, kas mobilizē autovadītāju uzmanīgāk turēties uz ceļa. Ribjoslu efektivitāte plaši apliecināta Igaunijā, un 2016. gadā tās izveidotas uz šosejas Tīnūži–Koknese, kur negadījumu skaits rezultātā sarucis divas reizes. Mērķis ir tās ierīkot uz visiem valsts galvenajiem autoceļiem, šogad turpinās ierīkot pārējos šosejas Tīnūži–Koknese posmos un uz Tallinas šosejas posmā, kur notiek remontdarbi.
Runājot par gājēju drošības uzlabošanu, jāpiemin, ka iepriekš veikti pētījumi pierādījuši, ka neregulējamās gājēju pārejas nevis samazina, bet palielina ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Pašlaik uz valsts galvenajiem autoceļiem ir 98 gājēju pārejas, no tām 68 ir neregulējamas un 30 pārejas ir aprīkotas ar luksoforu, bet 25 ir divlīmeņu gājēju pārejas. Lange apliecināja, ka plānots vairākas gājēju pārejas aprīkot ar luksoforu.
Latvijas Universitātes Psiholoģijas katedras vadītājs Ivars Austers uzsvēra, ka satiksmes uzlabošanas jomā nedrīkstētu aizrauties ar domu par sodu mazināšanu, jo sodīšana un tās neizbēgamība ir svarīga no psiholoģijas viedokļa. Turklāt cilvēkiem piemīt tendence pārvērtēt savas spējas, tāpēc arī bieži vien avārijas un negadījumi notiek cilvēciskā faktora dēļ. Ņemot to vērā, pēc profesora teiktā, būtu jāmaina auto maršrutu plānošanā populārās lietotnes Waze algoritmi. Viņš paskaidroja, ka pārāk bieži automašīnu maršruti ved arī cauri dzīvojamām zonām. "Tas tiešām krīt uz nerviem un ir bīstami! Kā zināms, šajās zonās ļauts braukt ar ātrumu 20 kilometru stundā (km/h), bet autovadītāji to bieži neievēro un dragā uz 60 km/h!"
Bojāgājušie uz ceļiem izmaksā dārgi
CSDD priekšnieks Andris Lukstiņš diskusijas laikā atklāja, ka pēc konkrētas formulas vairākās valstīs tiek aprēķinātas izmaksas par katru bojāgājušo. Latvijā tās lēšamas no 500 000 līdz 700 000 eiro, ņemot vērā ieguldījumus cilvēka izglītībā, medicīnas, sociālās aprūpes u. c. pakalpojumos, un loģiski, ka, jo jaunāks ir bojāgājušais, jo lielāki zaudējumi. Ņemot to vērā, jo īpaši uzsverams, cik būtiski ir rūpēties par ceļu infrastruktūras uzlabošanu, lai autovadītājam nebūtu jādomā, piemēram, par bedrēm uz ceļa un to apbraukšanu, bet gan tikai par auto vadīšanu un satiksmes situāciju izvērtēšanu, kas ir vīzijas "nulle bojāgājušo" pamatā, uzsvēra CSDD vadītājs, piebilstot, ka jārada satiksmes sistēma, kas maksimāli pasargātu satiksmes dalībniekus no negadījumu iespējamības, maksimāli samazinātu bojāgājušo skaitu un smagu negadījumu varbūtību.
Ir turpināma ceļu inženieru sāktā pieeja infrastruktūras uzlabošanā, sadarbojoties ar pašvaldībām, vides ekspertiem, lai pieņemtu labākos risinājumus, uzsvēra Latvijas Universitātes Psiholoģijas katedras vadītājs Ivars Austers, taču vienlaikus viņš, atsaucoties uz gadiem ilgajiem pētījumiem par cilvēku uzvedību satiksmē, mudināja vairāk arī domāt par iespējām «aizvākt satiksmes dalībnieku» no ceļa.
"Latvija ir gana maza, ne katram jābrauc ar automašīnu, lai nonāktu savā galamērķī. Itin nemaz nav slikti braukt ar autobusu vai vilcienu. Tas ir virziens, kas pēdējos gados parādās satiksmes drošības konferencēs. Tātad mums jārunā ne tikai par barjerām un koku nociršanu ceļu malās, bet arī par cilvēku pārsēdināšanu autobusā vai vilcienā. Ir sākusies un turpinās domāšanas virziena maiņa, ka cilvēks savu statusu var apliecināt nevis ar dārgu un labu auto, bet gan nebraucot ar to nemaz," klāstīja profesors.
Taču, neatsakoties no automašīnas, vadītājiem jāatceras par atbildību pie stūres – ka viņi uz ceļa nav vieni, un attiecīgi jāpielāgo braukšanas maniere, izvēloties ātrumu, izvērtējot ceļa stāvokli, satiksmes intensitāti un citus faktorus, lai spētu laikus noreaģēt, notiekot kaut kam neparedzētam, uzsvēra Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks.
"Braucot pie stūres, autovadītājam jāpieņem tūkstošiem lēmumu, no kuriem ir atkarīga satiksmes drošība. Tāpēc braukšanas laikā pilnībā jākoncentrējas tieši uz šo procesu, kā arī jāizvērtē visi vides un infrastruktūras faktori, kuri ietekmē braukšanu. Autovadītājam jābūt pārliecinātam, ka viņš spēj kontrolēt situāciju un automašīnu, nevis otrādi. [..] Ar katru kilometru stundā, ar kuru palielinās braukšanas ātrums, palielinās arī risks. Bet autovadītājam jebkurā brīdī ir jābūt pārliecinātam, ka tas braukšanas ātrums, ar kuru viņš konkrētajā brīdī pārvietojas, ļauj viņam kontrolēt automašīnu arī tad, ja notiek kaut kas neparedzēts," viņš pauda.
"Cilvēks vienmēr kļūdīsies. Daļa no viņiem nav pārmācāmi, taču tuvojamies satiksmes sistēmai, kas nodrošinās, ka kļūdoties cilvēks neaizies bojā," rezumēja CSDD vadītājs Lukstiņš, atgādinot, ka tieši tāda ir Zviedrijā definētā mērķa Vision Zero par satiksmi bez bojāgājušajiem ideja – cilvēkam ir tiesības piedalīties satiksmē bez nāves vai smagu savainojumu draudiem. Zviedrija to sev izvirzījusi kā mērķi 2050. gadā. Kad to varētu sasniegt Latvijā, prognozēt vēl neņemas neviens. Ar šo diskusiju LVC sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu, Valsts policiju un Latvijas transporta apdrošināšanas biroju uzsāka kampaņu par drošu braukšanu Esi pie stūres – atceries fiziku!