Bez izdzīvošanas instinkta

Automašīna BMW 740 nobrauca no ceļa, ietriecās apgaismes stabos un tad iebrauca kokā. Mašīna sadalījās vairākās daļās. Uz vietas bojā gāja visi četri jaunieši.Par avāriju nekas daudz nav zināms, apstākļus noskaidros vairākās ekspertīzēs. Vienīgais, kas šobrīd ir skaidrs - ievērojami tika pārkāpts atļautais braukšanas ātrums. "Ātrums bija vājprātīgs. Visticamāk, tie bija krietni vairāk nekā 120 kilometri stundā vietā, kur varēja braukt ar 70," Dienai stāsta Arāja. Arī par to, vai jaunieši bija lietojuši alkoholu, neviens neņemas apgalvot, tas būs zināms pēc pārbaudēm. "Tā ir totāla bezatbildība un nedomāšana par sekām. Kam ir jānotiek galvā, lai brauktu ap 200 km/h?"Jūrmalas pašvaldībā neko vairāk par bojāgājušo personām vēl nezina stāstīt. "Viņi visi četri bija jūrmalnieki - jaunieši no Kauguriem vecumā no 20 līdz 23 gadiem," teic domes pārstāve Elita Cepurīte, izsakot līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm un tuviniekiem. "Notikums patiešām ir ļoti traģisks," viņa piebilst.Īpaši traģiski tas izskatās tāpēc, ka šomēnes tā bija jau trešā lielā traģēdija uz ceļiem. Vēl nupat aizvadītajā sestdienā uz dzelzceļa pārbrauktuves Talsu novadā līdzīgā avārijā gāja bojā divi jaunieši. Savukārt mēnesis iesākās ar traģēdiju Taurupē, kas prasīja sešu jauniešu dzīvības. Taurupes traģēdijā ar tuviniekiem runāja psiholoģe Inese Rūtiņa."Tuvinieki jūtas vainīgi pie notikušā, jo īpaši mātes. Viņas nevar sev piedot, ka dēli ir nonākuši konkrētajā situācijā, īpaši, ja bērns bijis pie stūres. Tas ir tāds psiholoģiskais mehānisms, ka vieglāk ir pašam, teiksim skaļi, izdarīt slepkavību, nevis saprast, ka mans bērns to ir izdarījis. Tā ir tāda grūti panesama dubultvainas sajūta par to, ka tas bija viņas dēls, un par to, kā tagad skatīties cilvēkiem acīs, ka esmu šī bērna mamma." Tuvinieki izsaka šaubas un neziņu, kāpēc tas tā ir noticis, nevar sev piedot, kāpēc neizdarīja neko, lai savas atvases noturētu.Rūtiņa daudzskaitlīgās traģēdijas uz ceļiem saista ar to, ka jauniešos vairs nav pašsaglabāšanās instinkta. Viņiem liekas, ka nāve ir kaut kas attālināts un nesasniedzams. "Paaudze, kas attālinās no kara šausmām, sāk zaudēt pašsaglabāšanās instinktu. Pēc kara briesmām šis instinkts ir spilgtāks, un paaudžu paaudzes to manto. Jo svešākas ir šīs šausmas, jo vairāk jaunieši meklē ekstrēmas izjūtas."Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 26.martā!