Vai tam valdības sastāvam, par kuru šodien balsos Saeima, jūsuprāt, ir pa spēkam izpildīt Valsts prezidenta doto uzdevumu līdz 2030. gadam sasniegt vidējo Eiropas labklājības līmeni? Mēs redzam, ka jaunās valdības deklarācijā viņi ir nobijušies to pat skaidri definēt kā mērķi.
To prognožu par ekonomikas attīstību pasaulē, kurām var uzticēties, nav daudz. Ir Eiropas Komisijas makroekonomiskie ziņojumi četrreiz gadā, kurus sagatavo Valda Dombrovska vadībā un kuros izsaka prognozes par katru dalībvalsti, par eirozonu un Eiropas Savienību kopumā. Un tad ir otra ekonomiskā prognoze, kas ir nevienam citam kā Starptautiskajam Valūtas fondam, un to taisa reizi gadā. Un jau labu laiku viņi to prognozi netaisa tālāk kā gadu uz priekšu, jo situācija mainās pārāk strauji, tādēļ viņi ir atteikušies no trīsgadīgām, četrgadīgām, piecgadīgām prognozēm. Tā problēma ir tajā apstāklī, ka Latvijai visam gadam pēdējā pavasara ziņojumā bija prognozēts pieaugums nedaudz virs 1%, igauņiem – negatīvs, leišiem nedaudz virs nulles, ap 0,5%. Un tagad mums ir pēdējie dati, ka otrais ceturksnis mums jau ir sliktāks, tas nozīmē, ka Latvijas Banka jau taisa korekciju uz to pusi, ka diemžēl varētu nebūt mums arī tas prognozētais 1% pieaugums. Un tagad paskatieties, kāda ir eirozonas kopējā attīstība prognozēta tajā pašā ziņojumā, – ap to pašu ciparu. Labi, mums 2024. gadā plāno divreiz lielāku pieaugumu – tuvu pie 2% –, tāpēc ka viņi uzskata, ka Latvijā Eiropas fondu apgūšana dos papildu stimulu, viņi uzskata, ka mēs esam švaki apguvuši un nākamgad ar atveseļošanas mehānismu būs vairāk fondu naudas, tāpēc būs pieaugums.
Bet šādi pieaugumi neļauj neko domāt par kaut kāda vidējā Eiropas labklājības līmeņa sasniegšanu 2030. gadā. Aizmirstiet to!
Visu sarunu lasiet avīzes Diena piektdienas, 15. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!