Viņš norāda: "Kaut vai vārdiem piekabinot nepareizas galotnes - pietiek ar centību, lietojot latviešu valodu darba vietā, īpaši, ja tā skar sabiedrības intereses." Taču atsevišķas iedzīvotāju grupas, kurām būtu jākalpo par piemēru sabiedrībai, to nedara - pērn par nepietiekamu valsts valodas prasmi sodīti pussimts pedagogu, bet atsevišķi pašvaldību deputāti neesot izmantojuši sev doto iespēju laboties un apgūt latviešu valodu.
Tieši tādēļ Latvijas tiesu praksē varētu parādīties jauns precedents, kad valodas nezināšanas dēļ ar VVC iniciatīvu tiesas ceļā deputātam tiek atņemts vēlētāju piešķirtais mandāts.
Likumu pārkāpušo tautas kalpu vārdus VVC neatklāj, taču neoficiāli tapis zināms, ka trūcīgākās latviešu valodas zināšanas un noraidošākā attieksme esot Balvu novada domes deputātam Ivanam Baranovam (Saskaņa). Viņa partijas biedra - Saeimas deputāta Ivana Ribakova mājaslapā norādīts, ka VVC jau iesniedzis Latgales apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā prasību anulēt Baranova mandātu. Turpat lasāms Saeimas Saskaņas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča komentārs, no kura izriet, ka Baranovam kā ilggadējam Balvu vēlētāju interešu pārstāvim jau desmit gadu neizdodas apgūt latviešu valodu. Urbanovičs gan uzsvēris, ka vienīgi vēlētāji ir tiesīgi atņemt mandātu.
"Likums paredz, ka deputātam ir pienākums apgūt valodas prasmes un attiecīgā pilsētas vai novada dome var lemt par naudas piešķiršanu šim mērķim. Pretējā gadījumā cilvēks nevar pienācīgi pildīt savus pienākumus - lasīt dokumentus, sazināties ar iedzīvotājiem. Ja progresa nav un saprātīgā laikā deputāts nav pūlējies apgūt valodu, tad mandāts var tikt atņemts un vietā stājas nākamais no saraksta ievēlētais," skaidro Baltiņš, atzīmējot, ka tā neesot vēršanās pret konkrētām partijām.
Baranovs sarunā ar Dienu pauž pretēju uzskatu - viņaprāt, tieši piederība Saskaņai esot iemesls, kāpēc VVC neliekot viņu mierā. Deputāts runā tikai krievu valodā: "Apmeklēju [latviešu valodas] kursus Balvos, pārbaudījumus vēl neesmu nokārtojis. Par progresu nezinu - viss nāks ar laiku, taču [latviešu valodas zināšana] nav manas dzīves galvenais mērķis. Es visu saprotu, taču praktiski nerunāju un augstāko valodas prasmes līmeni, kā to pieprasa VVC, īsā laikā es nevaru apgūt. Taču vajadzības gadījumā varu nolīgt tulku." Baranovs skaidro, ka izglītību ieguvis Krievijā, un, dzīvodams Latvijā, bijis aizņemts ar biznesa lietām, tāpēc neesot atlicis laika iemācīties valsts valodu: "Lai mani sūdz tiesā, paskatīsimies, kā tiek pārkāptas Latvijas pilsoņa cilvēktiesības!"
VVC direktors Dienai uzsver, ka vairāku pašvaldību deputāti gan esot spējuši uzlabot latviešu valodas zināšanas, daļai kursi segti par pilsētas vai novada budžeta līdzekļiem, un likums to pieļauj.
Visu žurnālistes Kristīnas Putincevas rakstu Bez valodas nav mandāta lasiet trešdienas, 20.maija, laikrakstā Diena 7.lpp.!