"Domāju, ka tas ir kaut kāds pārpratums. Taču vēlos noskaidrot, kā kaut kas tāds varēja gadīties," saka rīdziniece Inese Helmane.
"Pagājušā gada septembrī mūsu dēlam Jānim skolā vajadzēja ārsta zīmi, lai viņš varētu apmeklēt šaha nodarbības, tādēļ vīrs devās uz "Veselības centru 4" pie mūsu ģimenes ārstes Ivetas Ceriņas. Ārste paskatījās datorā un vīram par lielu pārsteigumu pateica, ka jau maijā mēs esam pierakstījuši dēlu pie citas dakteres – Ilzes Kalmes-Dannenbaumas, kas pieņem veselības centrā "Pļavnieki". Aizbraucām uz šo veselības centru, sameklējām ārsti un lūdzām parādīt mūsu iesniegumu, ko it kā bijām rakstījuši, lai pārreģistrētu bērnu viņas praksē. Ārste to, protams, nevarēja atrast. Uzrakstījām iesniegumu, ka no viņas atsakāmies un piereģistrējām bērnu atpakaļ pie mūsu dakterītes," laikrakstam stāsta Inese Helmane.
Viņai bail pat iedomāties, kas būtu noticis, ja šis fakts būtu atklājies tikai decembrī, kad zēns smagi saslima ar bronhītu, temperatūra sakāpa līdz 40 grādiem un bija pat jāārstējas slimnīcā. Ja šādā ārkārtas situācijā vecākiem nāktos skaidrot, kurš tad galu galā ir dēla ģimenes ārsts, kurš nāks mājas vizītē un sniegs viņam palīdzību, kas zina, kā tas ietekmētu slimības norisi.
Inese Helmane vēlējās saprast, kā bērnam bez vecāku rakstīta iesnieguma var mainīt ģimenes ārstu, it īpaši tādēļ, ka iepriekšējais ārsts ir sveiks un vesels un turpina sniegt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus. Tādēļ viņa nosūtīja ierakstītu vēstuli Nacionālajam veselības dienestam (NVD) ar lūgumu to izskaidrot. Decembra vidū pienāca atbilde, kurā teikts, ka 17. maijā ģimenes ārste Ilze Kalme-Dannenbauma veikusi Jāņa pārreģistrāciju savā pacientu sarakstā. Tā kā NVD uzdevums nav kontrolēt ģimenes ārstu darbību, viņai ieteica vērsies Veselības inspekcijā (VI).
Jāņa mamma nepadevās un nosūtīja vēstuli arī šai iestādei. Arī 1. martā saņemtā VI atbilde skaidrību neviesa. Tajā teikts, ka "kontroles laikā inspekcija neguva apstiprinājumu tam, ka ārste Ilze Kalme-Dannenbauma patvaļīgi reģistrējusi J. V. Helmani kā savas prakses pacientu."
"Tikai uz vecāku iesnieguma pamata ģimenes ārsts var reģistrēt bērnu kā savas prakses pacientu, bet mēs šādu iesniegumu nebijām rakstījuši. Man šķiet, ka inspekcijas darbinieki nav šo lietu noskaidrojuši pēc būtības. Arī viņiem taču būtu svarīgi, lai turpmāk nekas tāds vairs neatgadītos ar citiem pacientiem," domā Inese.
"Jā, tiešām apstiprinājies, ka šī pacienta pārreģistrāciju veikusi ģimenes ārste Ilze Kalme-Dannenbauma. Taču pēc ārstes praksē veiktās pārbaudes un NVD informācijas, kura ir mūsu rīcībā, nekas neliecina, ka ārste būtu tajā ieinteresēta, tādēļ notikušais tika vērtēts kā tehniska kļūme. Kā tā varēja rasties? Informācijas sistēmā jāievada personas kods, kas sastāv no 11 cipariem, ja viens no tiem ievadīts nepareizi, kļūda ir iespējama. Tomēr tā bija ārstes atbildība – pārbaudīt ievadīto datu pareizību un novērst kļūdu," notikušo Latvijas avīzei skaidro VI pārstāve Dace Vīksna.
Ģimenes ārsti to pacientu datus, kas nolēmuši reģistrēties viņa praksē, ar datora starpniecību ievada Vadības informācijas sistēmā, kuru uztur Nacionālais veselības dienests. Katram ģimenes ārstam ir savs identifikācijas kods, ar kuru viņš ieiet šajā sistēmā.
Par šo datu pareizību atbildīgs ģimenes ārsts, to nosaka gan līgums ar NVD, gan MK noteikumi par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību. Reizēm ārsti noslēdz vienošanos ar kādu ārpuspakalpojumu veicēju, piemēram, IT firmu, kas apņemas ievadīt pacientu datus. Taču arī šajā gadījumā par to pareizību atbild ārsts, kurš datus pārbauda. Atklājot kļūdainu informāciju, ārsts to var izdzēst.