Viņš norādīja, ka sākumā bija plānots vērtēšanas komisijā kā pārstāvjus likt AT priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru. Taču AT norādīja uz šāda sastāva neatbilstību konstitūcijai, jo pastāv iespējamība, ka konkursa komisijas lēmums var tikt apstrīdēts tiesā, tāpēc nebūtu labi izveidot "no malas šķietamu" interešu konflikta situāciju, kad tiesām jāspriež par jautājumu, kura pieņemšanā ir piedalījies AT priekšsēdētājs.
Līdzīgi esot reaģējusi arī Ģenerālprokuratūra, norādot, ka tā nedeleģēs savu vadītāju, un no abām institūcijām komisijā ir deleģēti to pārstāvji, nevis vadītāji.
Atbildot uz jautājumu, kā viņš kopumā vērtē KNAB vadītāja izvēles kārtību un procesu, Bičkovičs skaidroja, ka šis jautājums tieši neietilpst AT "darbības lauciņā". Viņš norādīja, ka Ministru kabinets atbilstoši kompetencei ir izvēlējies optimālo rīcības modeli un AT viedoklis valdībai šajā jautājumā nav saistošs.
Kā ziņots, valdība šodien nolēma izsludināt konkursu uz KNAB vadītāja amatu.
Attiecīgu sludinājumu Valsts kanceleja publicēs oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Pieteikties varēs mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas.
Pretendentu vērtēšanas komisiju vadīs Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, komisijā vēl būs Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Pretendentiem uz KNAB priekšnieka amatu būs jāatbilst virknei obligāto prasību, tai skaitā nepieciešamas svešvalodu zināšanas, pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā vismaz trīs gadi, izpratne par iestādes lietvedību, grāmatvedību, personāla organizēšanu, kā arī klasificētās informācijas aizsardzības regulējumu, izpratne par korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem un politisko organizāciju finansēšanas jautājumiem.
Kā ziņots, amats ir vakants pēc iepriekšējā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošanas no amata.
Valsts prezidenta un AT priekšsēdētāja tikšanās laikā tika apspriests arī jautājums par likumu normu grozīšanu. Bērziņš tikšanās laikā ar Bičkoviču apliecināja savu vēlmi sadarboties jautājumā par nepieciešamo likumu grozījumiem, ņemot vērā, ka AT nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Bičkovičs piebilda, ka līdz šim šajā lietā ir notikusi sadarbība ar Tieslietu ministriju, kura ir uzklausījusi AT priekšlikumus.