Nacionālā apvienība uz šīm Saeimas vēlēšanām par prioritāti izvirzījusi čekas maisu atvēršanu. Ja Saeima likumu atbalstīs, tad kartotēkas saturs varētu tikt publiskots vasarā.
Tomēr, kamēr tas nav noticis, sabiedrība kartotēkā uzskaitīto personu vārdus nezina. Publiskajā telpā čekas maisos atrodamās personas tapušas zināmas galvenokārt tādēļ, ka kandidējušas vēlēšanās. Likums neliedz kandidēt VDK aģentiem, taču viņiem vai nu jāatzīst sadarbība vai arī jāpierāda, ka sadarbošanās nav notikusi.
Ir zināmi tikai trīs gadījumi, kad tiesiskā ceļā atzīta personas sadarbība ar VDK. Ar tiesas lēmumu atzīts, ka aģenti bijuši uzņēmējs Normunds Lakučs un Rīgas privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Rupkus. Ir arī prokuratūras vienošanās par sadarbības atzīšanu ar Arvīdu Ulmi.
Pārējās tiesas prāvās sadarbošanās nav konstatēta. Tiesa labvēlīgi spriedusi Edvīna Inkēna, Aivara Kreitusa un tēvzemiešu politiķa Roberta Milberga lietās. Šiem cilvēkiem ir bijusi piekļuve valsts noslēpumam.
Pēc Latvijas iestāšanās NATO ilgstoši pielaide bijusi vēl diviem cilvēkiem, kuru kartiņas ir Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un par kuriem tiesa lēmusi, ka sadarbība nav konstatēta - runa ir par pirmo atjaunotās brīvvalsts premjerministru Ivaru Godmani un Augstākās tiesas priekšsēdētaju Ivaru Bičkoviču.
Taču arī tiem, kuriem sadarbība ar VDK ir bijusi, pielaidi valsts noslēpumam iespējams saņemt ar īpašu SAB vadītāja atļauju. Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) uzskata, ka šī iespēja no likuma ir jāsvītro, jo esot izaugusi jauna paudze, kas bijušos VDK speciālistus var nomainīt.
"Manā skatījumā laikā, kad sabiedrībā notiek diskusija par čekas maisu atvēršanu, atļaut šiem cilvēkiem ieņemt amatus, kur jāstrādā ar valsts noslēpumu, ir absurdi, vienkārši absurdi. Un kopš 1991. gada ir pagājuši nu jau vairāk nekā 26 gadi. Principā, ja tajā brīdī vajadzēja Latvijai lojālus cilvēkus iesaistīt drošības iestāžu darbā vai kādu citu institūciju darbā, šis laiks jau ir pagājis. Līdz ar to, ja mēs atveram maisus, tad kāpēc mēs ļaujam strādāt šiem cilvēkiem amatos, kur ir nepieciešama pielaide?" klāsta Latkovskis.
Latkovskim neesot zināms nedz tas, cik šādu cilvēku ir, nedz tas, ko viņi dara, taču šis esot principa jautājums.
SAB preses sekretāre Iveta Maura norāda, ka šādu cilvēku ir ne vairāk kā uz rokas pirkstiem skaitāmi.
Vienīgais raidījumam Nekā personīga zināmais bijušais VDK darbinieks, kuram pēdējos gadus nav bijusi liegta pielaide, ir bijušais policijas speciālās vienības Omega komandieris Juris Grabovskis. Pirms vadīt šo vienību, viņš strādājis Drošības policijā. VDK bijis atbildīgs par terorisma apkarošanu. Tagad Grabovskim ir savs uzņēmums - SIA Baltijas Drošības skola -, kur tiek apmācīti policijas darbinieki.
Šobrīd Grabovskim nav pielaides, taču pēc tās var rasties vajadzība, jo, apmācot policistus, bieži sadarbojoties ar firmām, kurām ir Industriālās drošības sertifikāts.
Speciāla valdības izveidota darba grupa Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Lailas Mediņas vadībā šo jautājumu bija pētījusi un rosinājusi Latkovska priekšlikumu mīkstināt, nosakot bijušajiem VDK darbiniekiem iespēju saņemt pielaidi vēl piecus gadus. Kādam šis priekšlikums bija Saeimas komisijā jāiesniedz, un to izdarīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA). Nekā personīga pārliecinājās, ka viņš tos nebija izlasījis.
Par to Latkovskis pauž sašutumu: "Iedomājieties, viņa partija publiski aicina atvērt čekas maisus, viņš iesniedz priekšlikumu, ar kuru cilvēkiem, kuri "ir maisos", kuri ir sadarbojušies, ziņojuši, kuri ir bijuši aģenti, atļauj ieņemt amatus, kur ir bijusi nepieciešama pielaide valsts noslēpumiem. Kā vispār to var apvienot?"
Savukārt Mediņa norāda, ka, saskaņā ar Satversmes tiesas norādījumiem, jebkādām izmaiņām, kas var skart personas dzīvi, ir jābūt noteiktam pārejas periodam: "Mums jāpiedāvā Saeimai diskutēt, ka arī tiem cilvēkiem, liedzot iespējs astrādāt, ir jābūt pārejas periodam."
Pēc Nekā personīga izrādītās intereses Rasnačs nolēma MK darba grupas sagatavotos priekšlikumus atsaukt, tādēļ Saeima galīgajā lasījumā lems par Latkovska priekšlikumu liegt SAB direktoram tiesības noteikt izņēmumus pielaižu izsniegšanā.
sašutums
Timafejs
Trollis JT