Pēc koalīcijas sanāksmes atbildot uz jautājumiem par iespēju pirms klātienes mācībām vakcinēt skolotājus ar vismaz vienu poti un par valsts gatavību situācijai, ja skolotāji saslimst, Bordāns skaidroja, ka vaicājums tiek uzdots nepareizajiem ministriem, un akcentēja tas ir jautājums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) kā atbildīgajam par krīzes vadības procesu un Veselības ministrijai (VM), kurai ir jānodarbojas ar dzīvību glābšanu un arī skolotāju vakcinēšanu.
Politiķis akcentēja, ka "izglītības ministram" jeb izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) ir jārūpējas par bērnu izglītību un viss šajā lietā arī tiek darīts. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) arī nāk ar priekšlikumiem, kā labāk un agrāk bērni varētu atsākt mācības - tur, kur iespējams, klātienē un tur kur nav iespējams, lai nodrošinātu attālinātas mācības.
Bordāns uzsvēra, ka vecākiem ir atšķirīgi viedokļi attiecībā uz klātienes un neklātienes mācībām. IZM un ministre nemitīgi jau kopš oktobra nāk ar piedāvājumiem šajā jomā, taču slēgtās valdības sēdēs tas netiekot pamanīts un preses konferencēs bieži tiekot pasniegta maldīga informācija, pauda politiķis. IZM nenodarbojas nedz ar testēšanu, nedz ar vakcinēšanu, akcentēja tieslietu ministrs.
Vēl pirms Bordāna uz attiecīgo jautājumu atbildēja arī Kariņš, kurš vērsa uzmanību, ka saslimšana ar Covid-19 diemžēl nesamazinās un saslimšanas rādītājiem ir tendence palielināties, līdz ar to jebkāds lēmums attiecībā uz klātienes mācībām kļūst aizvien sarežģītāks. Premjers norādīja, ka IZM ar VM meklē risinājumus, kā vislabāk ir iespējams virzīties uz priekšu, un ka šī ministrijām ir jāuzdod šie jautājumi un arī jāpiedāvā risinājumi.
Attīstībai/Par! politiķis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs norādīja, ka IZM un VM nāks klajā ar reģionālo piedāvājumu, kā menedžēt šo jautājumu reģionālā "griezumā", piemēram, kā ar dažāda veida testēšanu laicīgi iespējams identificēt vīrusa izplatību. Plešs akcentēja, ka ir jāuzteic Latvijas pētnieku paveiktais, jo, pārbaudot Covid-19 klātbūtni kanalizācijas ūdeņus, var savlaicīgāk pieņemt vajadzīgos mērus, lai ierobežotu slimības izplatību. Šo pieeju varētu izmantot plašāk, norādīja politiķis.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars akcentēja, ka šajā jautājumā nav nesāpīgu izvēļu. Vienā svaru kausā ir milzīga sociālā spriedze, izglītības kvalitāte, lielas grūtības un slodze vecākiem, pauda politiķis.
"No otras puses - mums jāsauc ir lietas īstajos vārdos - ir cilvēka veselība un cilvēka dzīvība," akcentēja Dzintars, vēršot uzmanību, ka bieži vien divās dienās kopā nomirušo skaits, kuri bija saslimuši ar Covid-19, ir līdzīgs Zolitūdes veikala "Maxima" traģēdijā bojā gājušo skaitam.
NA līderis norādīja, ka, iespējams, bērniem slimība izpaužas mazāk, taču nav pamata uzskatīt, ka viņi mazāk pārnēsātu vīrusu. Pulcējoties vairāk nekā 20 bērniem vienā telpā, riski arī pedagogu veselībai un dzīvībai ir ārkārtīgi lieli, uzsvēra politiķis. Tāpēc pamatprincips ir, ka skolā var atgriezties tad, kad tas ir droši, un pedagogiem uz vakcinēšanos ir jānodrošina rindas sākums, akcentēja Dzintars.
Valstij ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu attālināto mācību īstenošanai, ņemot vērā, kādu slodzi tas rada vecākiem, norādīja politiķis.