Ar savdabīgu politisko manevru, pēc likumprojekta atbalstīšanas pirmajā lasījumā faktiski "noraujot" iespēju jau uzreiz tos apstiprināt otrajā un galīgajā lasījumā (kā steidzamus), ceturtdien visai negaidīti Saeimā tika nobremzēta tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) iniciēto grozījumu pieņemšana Pilsonības likumā, kas paredz iespēju atņemt Latvijas pilsonību personām, kas ir sniegušas būtisku atbalstu tiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus, pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā. Grozījumi arī paredzētu, ka Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku.
Plānots noteikt, ka minētā atbalsta sniegšana, piedalīšanās attiecīgo darbību veikšanā ir konstatējama ar valsts drošības iestādes atzinumu, bet lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņem Administratīvā rajona tiesa. Savukārt Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā, kuras nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
"Avena grozījumi"
Jau sākotnēji tika izteikti pieņēmumi, ka J. Bordāna rosinātā iniciatīva par pilsonības atņemšanas iespēju vairāk izskatās pēc viņa paša un partijas priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļas, kuras mērķis ir uz Krievijas agresijas Ukrainā fona uzlabot partijas gauži neiepriecinošos reitingus. Tiesību jomas eksperti un politisko procesu pārzinātāji norāda – tā kā arī pēc grozījumiem joprojām spēkā būs nianse, ka pilsonību par iepriekš minētajiem nodarījumiem nedrīkstēs atņemt situācijās, ja rezultātā persona kļūs par bezvalstnieku, tas būtībā nozīmētu, ka J. Bordāna iniciētie grozījumi tiešā mērā varētu skart pagaidām vienīgo zināmo iespējamo šo normu pārkāpēju – Krievijas miljardieri Pjotru Avenu, kurš vienlaikus ir Krievijas un arī Latvijas pilsonis un par kura Latvijas pilsonības iegūšanas apstākļiem šobrīd izraisījusies asa publiska diskusija. Jāpiebilst gan, ka P. Avens ir arī nokļuvis starptautiski sankcionēto personu sarakstā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
Līdz ar to kuluāros būtībā J. Bordāna priekšlikums tiek dēvēts par "Avena grozījumiem", kam ir salīdzinoši maza praktiskā tiesiskā nozīme plašākā kontekstā, jo tiešā veidā tie var ietekmēt tikai vienu konkrētu personu. Grozījumi pēc būtības neskars, piemēram, par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētas personas – bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Sparānu, kā arī, piemēram, klaji pretvalstisko Eiroparlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku.
Norauj stopkrānu
Grozījumu iniciēšanas un izskatīšanas gaita sākotnēji neliecināja par iespējamām problēmām to straujā pieņemšanā ar nepieciešamo balsu vairākumu. Projektu divu dienu laikā diezgan raiti izdiskutēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, tostarp precizējot un uzlabojot dokumentu, novēršot atsevišķas tiesiskas pretrunas sākotnējā Tieslietu ministrijas iesniegtajā dokumentā. Savukārt vakar Saeima nobalsoja par likumprojekta iekļaušanu iepriekš apstiprinātajā darba kārtībā kā steidzamu, un faktiski bez debatēm likums tika pieņemts pirmajā lasījumā ar 70 balsīm par.
Taču brīdī, kad pēc pirmā balsojuma komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) komisijas vārdā lūdza nenoteikt priekšlikumu izteikšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un uzreiz balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā, deputāti pret šādu risinājumu iebilda. Pēc tam J. Rancāns aicināja noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam piecas minūtes, lai likuma grozījumus varētu apstiprināt otrajā un galīgajā lasījumā vēl šajā Saeimas sēdē. Taču pret to iebilda deputāts Juris Pūce (A/P), prasot termiņu priekšlikumu iesniegšanai līdz vakardienas pulksten 17, attiecīgā balsojumā gūstot nelielu, tomēr vairākuma deputātu pārsvaru. Tas arī negaidīti pielika punktu likumprojekta iecerētajai straujai apstiprināšanai, jo Saeima no 11. līdz 19. aprīlim būs pavasara brīvdienās. Tādēļ Saeimas deputāti nolēma, ka likumprojekts otrajā lasījumā tiks skatīts vien 21. aprīlī.