Uzņēmums taisnojas, ka neredz jēgu turpināt uzturēt briežu dārzu – tas nekalpo ne selekcijai, ne arī Zaļās klases izglītojošajam mērķim, jo 100 hektāru teritorijā praktiski nav sastopami. Uzturēšanas tēriņi ir lieli, tāpēc arī pieņemts lēmums tos pārdot vai iznomāt medību tiesības. Diemžēl nevienam nav bijis intereses staltbriežus ne pirkt, ne medīt. Arī zoodārzam tie neder, tāpēc viens no risinājumiem, ko gan Rīgas meži noliedz, bija tos izkaut.
Modes upuris
Briežu dārzam ir pagara vēsture. Pirms gadiem divdesmit tādus veidot bija modes lieta, un arī Rīgas domei šāda ārišķīga iecere, kurai nebija nekāda racionāla pamata, iepatikās. To sāka īstenot 2004. gadā Tīnūžu pagastā netālu no Ogres, Daugavas mežniecības teritorijā iežogojot 100 hektāru un vēlāk tajos ielaižot 20 staltbriežu. Nu ganāmpulks izaudzis līdz 42 galvām, un tā uzturēšana ik gadu prasa ap 40 000 eiro, tātad kopumā iztērēts jau pusmiljons eiro, skaidro SIA Rīgas meži pārstāve Ieva Bērziņa.
Pērn Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti atbalstīja Rīgas mežu vides izglītības programmas Zaļā klase koncepciju, kas paredz pabeigt ēku kompleksu, bet briežu dārza teritoriju atvērt sabiedrībai kā brīvi
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 4. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!