Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Svētdiena, 14. aprīlis
Strauja, Gudrīte

Budžeta komisija atbalsta 50,102 miljonu eiro pārdali žoga izbūvei uz Latvijas-Krievijas robežas

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja 50 102 337 eiro pārdali žoga izbūvei uz Latvijas-Krievijas robežas.

Līdzekļi tiks pārdalīti no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums".

Valdība 20.februārī atļāva VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības 66 884 169 eiro apmērā žoga izbūvei uz Latvijas-Krievijas robežas prioritāro posmu pēdējā kārtā.

Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, VNĪ atļauts uzņemties finansiālās saistības žoga izbūvei prioritāro posmu pēdējā kārtā ar kopējo aptuveno garumu 66,7 kilometri.

No minētā finansējuma būvdarbiem paredzēti 63 310 547 eiro, būvuzraudzībai 1 286 400 eiro, autoruzraudzībai 492 604 eiro, savukārt būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei paredzēti 1 794 617 eiro.

Lai nodrošinātu informatīvajā ziņojumā ietverto izmaksu segšanu, Ministru kabinets (MK) arī izdeva rīkojumu par līdzekļu pārdali 2024.gadā 50 102 337 eiro apmērā, atbalstot pārdali šim mērķim arī 2025.gadā 17 255 743 eiro apmērā.

Infrastruktūras izbūvei šajā kārtā VNĪ 2023.gada nogalē un 2024.gada sākumā organizēja iepirkumu par žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrādi un izbūvi. Šajā kārtā ietverti sarežģītākie infrastruktūras izbūves posmi, tādēļ izbūves plānotais apjoms sadalīts sešās darbu daļās.

Būvdarbus, VNĪ īstenojot to koordināciju un pārraudzību, plānots uzticēt pieciem būvkomersantiem, nodrošinot papildu infrastruktūras izbūvi līdz šā gada beigām, izņemot aptuveni 28,35 kilometru posmu, kas ir tehniski sarežģītāks, tajā izbūvi pabeidzot līdz 2025.gada oktobrim.

Purvos, vājās nestspējas gruntīs un mitrajos apvidos, kur grunts nestspēja nenodrošina žoga noturību un nepieļauj nākotnē izbūvēt minerālmateriālu patruļtakas konstrukciju bez grunts nomaiņas vai pastiprināšanas, ir paredzēts izbūvēt inovatīvu pontonu risinājumu ar žogu.

Šāds risinājums ir ne tikai būtiski ilgmūžīgāks, jo tā lietošanas ilgums pārsniedz 50 gadus, bet arī tā būvniecības termiņi ir prognozējami - nav jāsaskaras ar purvu dziļumu, kas būtiski variē, ir izslēgti riski saistībā ar žoga vertikalitātes izmaiņām ilgtermiņā. Turklāt betona pontons kalpo kā patruļtaka, kas nodrošinās patruļtakas lietojamību jebkuros ūdens līmeņa izmaiņas apstākļos ilgtermiņā, kā arī nodrošinās paredzēto ģeometriju neatkarīgi no grunts stāvokļa.

Latvijas-Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024.gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025.gadam.

Patlaban uz robežas jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.

Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 kilometru garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas un četri iekaramie trošu tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 kilometru garumā.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas