Ēnu ekonomika ir visai netverama, tāpēc jebkurš rādītājs situāciju iezīmē tikai aptuveni. Tiesa gan, krietni skaidrāks ir valsts finansiālais ieguldījums. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) šī gada budžeta projektā tieši ēnu ekonomikas apkarošanai iedalītā summa bija gandrīz 6,5 miljoni eiro. Turklāt problēma gulstas ne tikai uz VID pleciem, tās risināšanai tiek maksāts daudzām citām iestādēm, piemēram, Valsts darba inspekcijai un Pārtikas un veterinārajam dienestam. Finanšu ministrija (FM) gan nespēja sniegt datus, cik daudz naudas pelēkās zonas apkarošanai no valsts budžeta tika piešķirts iepriekšējos gadus.
FM pārstāve Maija Straupmane Dienai norāda, ka optimālais ēnu ekonomikas samazinājums ir ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā. Viņa min arī Austrijas pētnieka Frīdriha Šneidera datus, kas liecina, ka ēnu ekonomika Latvijā stabili mazinās ar ātrumu 0,8%-1,2% gadā. "Kopējie iekasētie nodokļu ieņēmumi gadu no gada pieaug un attiecībā pret IKP uzrāda stabilu pieaugumu," viņa skaidro un min arī konkrētus skaitļus.
Pirms neilga laika Rīgas Ekonomikas augstskola (SEE Riga) veica pētījumu par Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksu, un tas atklāja pavisam citu ainu. Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bijis 23,5%, turklāt salīdzinājumā ar gadu iepriekš tas samazinājies tikai par 0,3%. Pētījuma autori nebijās kaisīt brūcēs sāli un gāja vēl tālāk, atklājot, ka Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir teju divas reizes mazāks, turklāt ēnu ekonomikas īpatsvars kaimiņvalstīs samazinās ievērojami straujāk.
To, ka situācija Latvijā nav pārāk spoža, savā ziņojumā šogad izcēla arī Eiropas Komisija (EK), kas norādīja, ka tieši lielais nodokļu īpatsvars cilvēkiem ar zemiem ienākumiem joprojām kavē oficiālo nodarbinātību. Kaut gan šī gada budžeta projektā bija iekļauti nozīmīgi pasākumi nodokļu saistību izpildes uzlabošanai, EK uzsver, ka nodokļu apiešanas līmenis joprojām ir augsts.
Straupmane nosauc sešus galvenos pasākumus ēnu ekonomikas apmēra ierobežošanai, kas šogad īstenoti. To skaitā ir valdes locekļu personiskā atbildība par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem. Tieši tas pērn, apstiprinot budžetu, nokļuva skaļu diskusiju epicentrā.
Reizniece-Ozola izceļ citu aspektu, proti, ja Latvijā būtu stabila nodokļu politika, ēnu ekonomika tik lielas raizes nesagādātu. "Ja uzņēmējs zina, kas ar viņu notiks rīt, viņam ir daudz lielāka ticība sistēmai un mazāka motivācija aiziet ēnu ekonomikā," skaidro ministre un kā piemēru min mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Tikai tāpēc, ka valdība sāka runāt par likmes palielināšanu, vairāki mikrouzņēmumi pārtraukuši darbību šeit un reģistrējuši savu uzņēmējdarbību Igaunijā. "Apstākļi, kad ekonomikas attīstības tempi samazinās un nav skaidrības, kā savilkt kopā galus sankciju dēļ, jau tā rada uzņēmējos lielu nervozitāti. Ja paralēli tam ir neskaidrība par to, kādi uzņēmumam rīt būs nodokļi, nav jābrīnās, ka tie izvēlas citas valstis. Atpakaļ viņus atdabūt ir daudz grūtāk," uzsver ministre.
Visu Aļonas Zanderes rakstu Pelēkā zona - cīņa ar vējdzirnavām lasiet pirmdienas, 24.augusta, laikrakstā Diena!