Kā norādīts EP Preses dienesta izplatītajā informācijā, EP 16.jūlijā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu. Tajā norādīts uz būtisku trūkumu - piedāvātā budžeta apjoms ir tikai 1,26% nacionālā kopienākuma.
Tā kā tajā iekļautie 0,11% nacionālā kopienākuma paredzēti atveseļošanās plāna "NextGenerationEU" parādu atmaksai, turklāt, ņemot vērā inflāciju, tas nozīmējot ES stagnāciju.
Deputāti norāda, ka šis budžeta projekts nenodrošina pietiekamus līdzekļus tādām kritiski svarīgām prioritātēm kā konkurētspēja, kohēzija, lauksaimniecība, aizsardzība, klimata pārmaiņu mazināšana un ilgtspējīgas ekonomikas investīcijas visiem.
"Lai kā to mēģinātu iepakot, tas nozīmē investīciju un izdevumu iesaldēšanu, vienlaikus atmaksājot aizņēmumus no "NextGenerationEU". Šī ir situācija, ko pati Komisija ir vairākkārt nosaukusi par nepieņemamu," norāda līdzziņotāji.
Līdzziņotāji atgādina, ka EP jau iepriekš paudis bažas par ierosināto budžeta struktūru, brīdinot, ka veiksmīgu programmu apvienošana "mega-fondos" varētu vājināt pārbaudītas politikas, kas nesušas reālus rezultātus un uzlabojušas dzīves līmeni.
EP deputāti norūpējušies par priekšlikumiem, kas varētu vājināt reģionālo un vietējo pašvaldību lomu līdzekļu pārvaldībā un radīt konfliktus starp lauksaimniekiem un reģioniem vai reģioniem un dalībvalstu valdībām.
"Mēs neapstiprināsim budžetu, kas veicina sadrumstalotus nacionālos plānus bez saiknes ar Eiropas mērķiem. Eiropai ir vajadzīga kopīga vīzija - nevis 27 atsevišķi iepirkumu saraksti. Patiesu ES budžetu nevar reducēt līdz zemākajam kopējam dalībvalstu vēlmju dalītājam," uzsvēra Zigfrīds Muresans (EPP).
Līdzziņotāji arī pauda bažas par priekšlikuma elementiem, kas varētu apiet Eiropas Parlamenta lomu kā līdzlikumdevējam ar budžeta un izpildes kontroles pilnvarām.
Viņi uzsver, ka jebkuram jaunam izpildījumā balstītam mehānismam, ar kuru dalībvalstis piekļūtu līdzekļiem, jānodrošina stingra parlamentārā uzraudzība, un tas nedrīkst apiet demokrātisko ES izdevumu uzraudzību.
Līdzziņotāji gan atzinīgi novērtēja EK pūles izkļūt no esošā strupceļa attiecībā uz pašu resursiem un ES budžetam piedāvāt vairāk jaunu ieņēmumu iespējas. Tika norādīts uz tabakas akcīzes nodokli, uzņēmējdarbības resursus Eiropai (CORE), kā arī nodevu par e-atkritumiem un e-komerciju. "Dalībvalstīm vairs nav attaisnojuma nesasniegt vienošanos par jauniem ieņēmumu avotiem," teikts izplatītajā paziņojumā.
Visbeidzot līdzziņotāji paziņoja, ka EP esot gatavs izmantot pilnvaras, lai nodrošinātu, ka nākamais ilgtermiņa budžets atbilst ES ambīcijām un izaicinājumiem un tiek pilnībā pakļauts demokrātiskai uzraudzībai.
Kā ziņots, EK piedāvātais ES ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.
Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk, nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam.
EK prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka tas ir visambiciozākais budžets, kāds jebkad ticis piedāvāts. "Tas ir stratēģiskāks, elastīgāks, caurskatāmāks," viņa piebilda, uzsverot, ka budžeta projekts "risina Eiropas problēmas" un "stiprina mūsu neatkarību".
EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.
Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārtīgi, sasniedzot 131 miljardu eiro, norādīja Serafins, uzsverot, ka tuvākajos gados drošība būs viena no galvenajām prioritātēm.
Budžeta projekts paredz izveidot 451 miljardu eiro lielu konkurētspējas fondu, lai atbalstītu ES ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā, aizsardzībā, pārtikas drošībā un inovācijās.
Līdz 100 miljardiem eiro paredzēts atvēlēt atbalstam Ukrainai. "Tās ir ilgtermiņa saistības Ukrainas atlabšanai un atjaunošanai," norādīja Serafins.