Augstākās izglītības jomā joprojām karstākās diskusijas ir par Augstskolu likuma grozījumiem. Visasāk nozarē strādājošie iebilst pret kvantitatīvajiem kritērijiem, kas nosaka – zinātnes universitātes statuss pienākas augstskolai, kas spēj nodrošināt vismaz 4000 studējošo. Sākotnēji šo latiņu bija plānots pacelt vēl augstāk – līdz 5000, taču faktiskie likumprojekta izstrādātāji – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija – no tās atkāpās, jo Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) tas nebūtu pa spēkam.
Taču arī 4000 ir nepārvarams skaitlis Daugavpils Universitātei (DU) un Liepājas Universitātei (LiepU), kurās šobrīd mācās attiecīgi 1777 (pirms ziemas izlaiduma – 2068) un 1079 studējošie. It kā jau varētu šķist, kas tur liels – nebūs universitāte, bet gan lietišķo zinātņu augstskola, taču tā vis nav – statusa zaudējums ietekmēs gan finanšu daudzumu, gan zinātnes un pētniecības darbību, gan starptautisko sadarbību.
Vēl cer mainīt
Tā kā vēl ir iespēja (vismaz teorētiski) šo kritēriju atcelt, jo likumprojekts vēl nav skatīts trešajā lasījumā, gan augstskolas, gan citas iesaistītās puses steidz rakstīt priekšlikumus, kas jāiesniedz līdz 17. martam. Sabiedrības iniciatīvas platformā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par universitāšu saglabāšanu Latvijas reģionos, "lai novērstu diskriminējošo attieksmi pret augstākās izglītības un zinātnes attīstību Kurzemē un Latgalē, kā arī nepieļautu jauniešu vēl lielāku aizplūšanu uz Rīgu, bet gan nodrošinātu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto Latvijas policentrisko attīstību".
Kuluāros gan tiek runāts, ka ne atbildīgās komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV), ne izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) nav ar mieru šo punktu svītrot un galējais kompromiss ir četras universitātes, nevis sešas. Saeimas Latgales apakškomisijā, kur tika skatīts šā reģiona augstskolu tālākais liktenis, A. Ašeradens apliecināja, ka viņš vienmēr ir atbalstījis šo IZM ierosināto kvantitatīvo kritēriju, jo augstskolu sadrumstalotība nekad pie mērķa nenovedīs. Viņš rosināja reģionālajām augstskolām meklēt jaudīgu piedāvājumu. Viena no alternatīvām varētu būt DU apvienošanās ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA), kurā šobrīd mācās 1633 studenti, un izveidot vienu spēcīgu Latgales universitāti. Tāpat LiepU un Ventspils Augstskolai (VeA) ir šāda iespēja.
Par konsorciju
Arī I. Šuplinska atbalsta konsolidāciju, piemēram, konsorciju – starp LLU, DU, LiepU. (Jāatgādina, ka pērn šīs augstskolas parakstīja sadarbības memorandu.) Viņa šādā modelī saredz vairākus plusus: tiek ievērots paritātes princips, ir vienota pārvaldība, konsolidēti pētniecības un studiju resursi, studiju programmas, Latvijas un ārvalstu studentu piesaiste, darbinieku un administratīvie resursi, vienota pakalpojumu un kvalitātes vadības sistēma. "Ja konsolidācija nenotiek un studējošo skaits ir fragmentēts un neliels, nenotiek zināšanu pārnese, izdeg pasniedzēji – viņi nevar pievērsties pētniecībai, jo visi spēki aiziet visiem citiem darbiem. Tādā veidā neiegūstam ceļu uz izcilību, bet iegūstam tikai izņēmuma statusu," uzsver I. Šuplinska. Viņa norāda, ka tik mazām universitātēm nav iespējas iekļūt labāko augstskolu reitingos – patlaban to spējušas tikai trīs lielākās Latvijas universitātes: Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte.
Arī skatoties uz zinātniskajiem kritērijiem – ja redzētu, ka DU izcilība ir STEM jomā, tā būtu svarīga prioritāte, atzīst ministre. Diemžēl starptautiskais zinātnisko institūciju izvērtējums rāda, ka DU fizikas, matemātikas un ķīmijas sektorā saņēmusi atzīmi "viens". Tai pašā laikā DU un RTA labāki rezultāti ir vienā un tajā pašā jomā – sociālajās zinātnēs un reģionālistikā, kas nav nozīmīgākais investīciju piesaistes spēks. Ir arī citi mīnusi, piemēram, salīdzinot ar citām Latvijas universitātēm, zems ieguldījums zinātnē – DU tikai 2,4 miljoni eiro (2019. gadā), LiepU – 0,9 miljoni eiro, arī finansējums uz vienu zinātnisko darbinieku ir zemāks nekā pārējās universitātēs, akcentē IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.
Nevēlas apvienoties
DU un LiepU nebūt nav pret apvienošanos ar "kaimiņiem", taču ne RTA, ne VeA to neatbalsta. Pirmkārt, uz tām kā neuniversitātēm neattiecas kvantitatīvie rādītāji, otrkārt, šāds solis draudētu ar neatkarības zaudēšanu, treškārt, nav teikts, ka apvienojoties tiktu izpildīta prasība pēc 4000 studentu. "Ja paskatās uz ekonomisko un demogrāfisko dinamiku Latgales reģionā, šāds kritērijs kļūst par bumbu ar laika degli. Pat piesaistot ārzemju studentus, tas var neizdoties. Nedrīkst 4000 būt noteicošais kritērijs! Jārunā par to, kā viens vai otrs apvienošanās scenārijs var palīdzēt noturēt un pilnveidot Latgales tautsaimniecību, bet līdz šim neviens no tiem nav vērsts uz šo mērķi," norāda RTA studiju un zinātņu prorektore Angelika Juško-Štekele. Arī DU zinātņu prorektors Arvīds Barševskis ir pārliecināts, ka universitātei jābūt reģionā, citādi attīstības nebūs!