Pēc Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes domām, piedāvājot prakses iespējas valsts pārvaldē, tiks veicināta arī reemigrācija. Turklāt - tādā veidā izdosies atgūt tieši ārzemju augstskolu absolventus. Konkursa kārtībā darbs jauniešiem tiks piedāvāts no aprīļa līdz gada beigām. Savukārt jomas ir visdažādākās - sākot no inženiertehnikas un informāciju tehnoloģijām līdz ekonomikai, loģistikai un investīciju piesaistei.
Lai gan pati iecere jau izpelnījusies pozitīvas atsauksmes, neviennozīmīgi tiek vērtēta prasība par obligātu kādas ārzemju augstskolas izglītību. Tas savā veidā diskriminē tos jauniešus, kuri emigrējuši, taču ļoti labu izglītību ieguvuši Latvijā. Latvijas Universitāte par to nesatraucas, tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes Studiju departamenta direktore Ilze Birzniece Dienai norādīja, ka praksei valsts pārvaldē vajadzētu dot vienlīdzīgas tiesības pieteikties gan Latvijas, gan ārzemju augstskolu absolventiem, viņus vērtējot pēc iegūtajām zināšanām un praktiskās pieredzes, jo ārvalstu diploms vien automātiski nenozīmē augsta līmeņa sagatavotību. Arī Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvis Edijs Šauers uzskata, ka būtiski, lai nosacījumi saskanētu ar Latvijas un Eiropas darba likumdošanu par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pilsoņiem. Turklāt jāņem vērā, ka iegūtā augstākā izglītība visās Eiropas Savienības valstīs ir savstarpēji pielīdzināta.
Tam, ka Latvijā iegūtas izglītības kvalitāte bieži vien nav zemāka par ārvalstu augstskolu piedāvājumu, piekrīt arī Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Viņaprāt, nav pareizi automātiski uzskatīt, ka cilvēks, kurš ieguvis izglītību ārzemēs, būs arī labāks darbinieks. Taču, ja runa ir par reemigrācijas plānu un pasākumi vērsti uz atsevišķu mērķa grupu, nevajadzētu būt pamatam runāt par diskrimināciju - šāda prakse ir ierasta visā pasaulē.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 21.janvāra, avīzē Diena!