Runājot ar aģentūru LETA par savām nākamā gada prioritātēm, Čakša norādīja uz trīs jomām - atalgojuma palielināšanu medicīnā strādājošajiem, onkoloģijas jomas reformu turpināšanu un mātes un bērna mirstības mazināšanu.
Čakša norādīja, ka ir daudz strādāts, lai pacientiem nākamgad pakalpojumi kļūtu pieejamāki, tomēr nākamgad ir jāstrādā arī, lai panāktu izmaiņas ārstniecības personu atalgojumā.
Čakša norādīja, ka šajā jautājumā prioritārās grupas ir ārsti, kuri strādā slimnīcās ar sarežģītiem gadījumiem, ģimenes ārsti, "kuriem daudzi uzdevumi ir nākuši klāt", kā arī medicīnas māsas, kuru skaits jau šobrīd ir nepietiekams.
Ministre ir uzstādījusi mērķi ārstu atalgojumu līdz 2023.gadam divkāršot, proti, lai tas sasniegtu 1600 eiro. Viņa norādīja, ka šogad naudas pieticis tikai atalgojuma palielināšanai saistībā ar minimālās algas celšanu, tomēr 2018.gadā viņa vēlētos, lai lielākā daļa no papildu finansējuma veselības aprūpei tiktu novirzīta atalgojuma palielināšanai. Čakša cer, ka šim mērķim izdosies iegūt 150 miljonus eiro.
Vaicāta, kur šādu naudu ņemt, ņemot vērā, ka nākamgad papildus veselībai izdevās piesaistīt aptuveni 60 miljonus eiro, no kuriem puse ir uz budžeta deficīta rēķina, Čakša norādīja, ka, ja izdosies pierādīt, ka uz budžeta deficīta rēķina iegūtie līdzekļi ir izmantoti pareizi, tad 2018.gadā no budžeta deficīta veselības aprūpe varētu iegūt 100 miljonus eiro. Fakts, ka valdība kā savu 2018.gada prioritāti ir izvirzījusi veselības aprūpi, ministrei liek domāt, ka atlikušo summu izdosies iegūt.
Taujāta, par cik varētu pieaugt mediķu algas, ja izdotos piesaistīt 150 miljonus eiro, Čakša norādīja, ka pieaugums varētu būt 15-20%.
Runājot par onkoloģijas jomu, Čakša atgādināja, ka no 1.oktobra jau darbojas zaļais koridors, lai pacienti ar aizdomām uz izmeklējumiem tiktu desmit dienu laikā, bet no 1.janvāra klāt nāks arī sekundārie izmeklējumi.
Turpinot reformas onkoloģijas jomā, nāksies pārskatīt kā tiek apmaksāts viss vajadzīgais pašā ārstniecības procesā, kas ietilpst ārstēšanas algoritmos, kādi jauni medikamenti tiek izmantoti ārstniecībā un tamlīdzīgi, stāstīja ministre. Piemēram, tā kā nākamgad onkoloģijai papildus piešķirti 12 miljoni eiro, bet kopumā medikamentiem vien vajadzētu 12 miljonus eiro, tad visus jaunos medikamentus nākamgad vēl nevarēs nodrošināt. Uzlabojumi onkoloģijā varētu tikt izstrādāti līdz jūnijam un iecerētās reformas jau ir paredzētas nākamā gada budžetā.
Tāpat paralēli tiks strādāts pie skrīninga sistēmas uzlabošanas, proti, lai cilvēki vairāk izmantotu iespēju veikt valsts apmaksātu vēža skrīningu.
Runājot par mātes un bērna mirstības samazināšanu, Čakša norādīja uz dzemdību nodaļu kvalitātes kritērijiem, ārstu klātesamību nodaļās un jaundzimušo dzimstības rādītāju uzlabošanos. Vaicāta, kas tieši tiks darīts šajā jomā, ņemot vērā, ka kvalitātes kritēriji un nepieciešamais ārstu skaits nodaļās jau ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumos, Čakša atbildēja, ka jaunums būs to visu ieviest dzīvē, jo paši noteikumi mirstību nemazinās.
Čakša atzina, ka mātes mirstībai ir arī sociālie iemesli, kurus Veselības ministrijai tikai no savas puses būtu grūti novērst, tomēr gadījumā, ja kaut kur būs slikta grūtniecības uzraudzība vai neievēroti kvalitātes kritēriji, no ministrijas puses varētu būt arī sankcijas, proti, konkrēto dzemdību nodaļu varētu arī slēgt.
Ministre minēja arī citus veicamos darbus, piemēram, dažādu procesu sakārtošanu, reformas, kas saistītas ar slimnīcu tīklu, kā arī padotības iestāžu funkciju pārskatīšanu. Viņa minēja, ka šobrīd ne visas Nacionālā veselības dienesta funkcijas atbilst iestādes būtībai, tāpēc kādas funkcijas varētu tikt pārvirzītas uz citām ministrijas padotības iestādēm.