Ceļ trauksmi par VUGD depo slikto stāvokli

Brūkošie depo

Skrundā atrodas viens no septiņiem pēc 1992. gada uzbūvētajiem ugunsdzēsēju depo. Jauns depo šeit bija nepieciešams, jo 2011. gadā toreizējais Skrundas postenis daļēji sabruka. Aģentūra LETA toreiz rakstīja, ka tā laika depo ēka bija būvēta 1936. gadā un kapitālo remontu tās vēsturē nebija piedzīvojusi. 2018. gada sākumā Skrundas ugunsdzēsējiem beidzot bija iespējams pārcelties uz jauno ēku – visus gadus pēc iepriekšējā depo daļējas sabrukšanas VUGD postenis atradās pagaidu īrētās telpās.
Tomēr IeM sagatavotais informatīvais ziņojums, ko otrdien plāno skatīt Ministru kabinetā, liecina, ka arī šobrīd liela daļa ugunsdzēsēju depo ēku ir ļoti sliktā stāvoklī. Gandrīz visi depo – 84 – būvēti līdz 1992. gadam, turklāt 24 ēkas celtas vēl līdz 1940. gadam. 

Starp visām VUGD lietošanā esošajām depo ēkām 19 ir tādas, kuras steidzami jāatjauno vai jāpārbūvē, jo tās jau ir avārijas stāvoklī. Šo ēku kopējā platība sasniedz 10,4 tūkstošus kvadrātmetru. Savukārt 20 ēkās ir nepieciešami remontdarbi, lai novērstu to nokļūšanu avārijas stāvoklī. Šo ēku kopējā platība ir 17,1 tūkstotis kvadrātmetru. Ziņojumā gan tiek atzīts, ka pastāvīgs finanšu līdzekļu trūkums ēku sakārtošanai un pienācīgai uzturēšanai rada arvien lielāku finanšu līdzekļu nepieciešamību nākotnē, kas likumsakarīgi palielina ēku uzturēšanas izdevumus, ietverot apkuri, elektroenerģiju, avārijas darbus un tamlīdzīgas izmaksas. 

Nepieciešami miljoni

Ministrijā uzsver – lai nodrošinātu VUGD funkciju izpildi, jāveic novecojušo ēku atjaunošana vai pārbūve. Turklāt secināts, ka ēku stāvoklis ir tik slikts, ka kļūst ekonomiski neizdevīgi tās pārbūvēt vai atjaunot, lētāk ir uzbūvēt jaunas standarta būves. "Līdz šim saņemtais finansējums depo ēku būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai ir vērtējams kā minimāls, kas nedod iespēju plānveidīgi veikt minētos darbus, un vairāk tiek novirzīts kritiskā stāvoklī esošo ēku uzturēšanai," pauž ministrijā.