Ceļu būvnieki sola tiesāties un rīkot protestus ar ceļa ruļļiem

Patlaban tiek apsvērta doma vērsties Satversmes tiesā pret valdību vai kādu konkrētu ministriju. Latvijā esot likumdošanas akti, kuri gan netikšot nosaukti. Tie nosaka pienākumus, kas valstij ir jādara ar saviem ceļiem, taču tas netiekot pildīts. Tieši uz šī pamata arī tiek gatavots iesniegums. Tāpat ceļu būvētāji ir gatavi radikālam risinājumam - vest ceļa ruļļus uz Rīgu, ja netiks risinātas finansējuma problēmas.Ceļu būvētāji pieprasa piešķirt SM pieprasītos 28,9 miljonus latu papildu finansējumu, kas ir 22% no iekasētā akcīzes nodokļa, lai gan ideālajā variantā vajadzētu piešķirt 60%. Tāpat tiek pieprasīta finansējuma skaidrība kaut vai vidējā termiņā un prasīta iespēja savlaicīgi pasūtīt būvniecības projektus.Bērziņš skaidroja, ka, lai gan Satiksmes ministrija ir centusies aktualizēt ceļu finansēšanas modeļa jautājumu un virzījusi to kā prioritāro, turklāt šos priekšlikumus savulaik atbalstījis arī premjers Valdis Dombrovskis (V), patlaban Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra prioritāšu sarakstā ceļu nozare ir tikai 22.vietā, kas radot bažas par nepietiekama finansējuma piešķiršanu. Pārresoru koordinācijas centru vadot premjers. Līdz ar to neesot skaidrs, kad premjers teicis taisnību - kad ceļu sakārtošanu virzījis kā prioritāti vai kad atstājis tai 22.prioritātes vietu. "Mazāk kritizējam SM, bet akcentu liekam uz valdību un Saeimu," skaidroja Bērziņš. Patlaban gan vēl esot iespējas runāt un pieņemt pragmātiskus lēmumus.Neesot arī nekādu garantiju, ka nākamgad jau gada sākumā būs pieejami Eiropas Savienības līdzekļi, jo finanšu piešķīrumu nākamajam finanšu periodam no 2014. līdz 2020.gadam varot aizkavēt kaut vai Eiropas Parlamenta balsojums. Savukārt bez ES naudas nozare esot bankrotējusi.Bērziņš norādīja, ka valdības izvirzītās prioritātes - iedzīvotāju mobilitāte un ekonomiskais izrāviens - nevar tik nodrošinātas, ja netiek sakārtoti ceļi. Tāpat viņš norādīja -, ja jau premjers skaidro, ka krīze ir beigusies, tad naudai beidzot jāparādās arī ceļos.Latvijas Ceļu būvētāja izpilddirektors Zigmārs Brunavs savukārt norādīja, ka, pat ja valdība akceptētu ceļu finansējuma piešķīrumu 2014.-2020.gadam, kā to paredz valdībā skatītā programma, joprojām nav nekādas skaidrības, kas notiks ar 49% valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī - 82% vietējiem valsts ceļiem.Bērziņš savukārt norādīja, ka slikto ceļu dēļ autobraucējiem zaudējumi esot 524 miljoni latu gadā un tas nozīmējot, ka šī iemesla dēļ arī sadārdzinās preces veikalā, piemēram, piena pakas.Latvijas Ceļu būvētāja pārstāvji arī norādīja, ka jātiek ir skaidrībā, vai Latvijā ir pārāk daudz vai pārāk maz ceļu, un attiecīgi jāveic revīzijas. Beidzot esot jāsāk diskutēt un ceļu sakārtošanas sistēma esot jāsakārto.Kā ziņots, ja valdība atbalstītu Satiksmes ministrijas 2014.gada budžeta papildu finansējuma pieprasījumu pilnā apmērā, tad kopējais finansējums autoceļiem nākamā gada valsts budžetā būtu 111,1 miljons latu.2014.gada garantētais valsts finansējums valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanai un atjaunošanai ir 82,2 miljoni latu pamatbudžeta bāzē.Šajā summā gan nav iekļauti Satiksmes ministrijas papildus pieprasītie 28,9 miljoni latu.Kā biznesa portālu Nozare.lv iepriekš informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, viņa darba galvenā prioritāte ir autoceļu sakārtošana, un valdība maijā konceptuāli atbalstīja Satiksmes ministrijas programmu, kas paredz turpmākajos gados pakāpeniski palielināt ceļu finansējumu. Ministrs ir pārliecināts, ka atbalsts nozarei atspoguļosies arī 2014.gada budžetā un SM pieprasījums gūs atbalstu.