Tas rada impulsu ne tikai sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai Liepājā, bet pozitīvi ietekmēs arī valsts kopējos ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kas nav mazsvarīgi brīdī, kad jau vairāk nekā pusotru gadu Latvijas tautsaimniecības izaugsme demonstrē aizvien izteiktākas bremzēšanās pazīmes. Tiesa gan, uzreiz jāpievērš uzmanība tam, ka saistībā ar ekonomisko situāciju pasaulē jaunā uzņēmuma ceļš nebūs rozēm kaisīts.
Tas, kas notiek tērauda tirgū, liecina par situāciju pasaules ekonomikā kopumā. Tērauda produkcijas galvenie noņēmēji ir celtniecības un mašīnbūvniecības nozares, kuru aktivitāte saistīta ar to, cik plaši gan privātais, gan korporatīvais sektors ir gatavs atvērt savus naudas makus. Pēc tam, kad 2007. un 2008. gadā plīsa uz kredītiem balstītais patēriņa burbulis, arī tērauda nozare nonāca sprukās, turklāt sevišķi izteikti tas bija vērojams Ziemeļamerikas un Eiropas melnās metalurģijas uzņēmumiem. Tā kā tirgū vietas visiem nepietika, konkurences cīņā aizvien lielāku dominanci sāka izrādīt lētā tērauda ražotāji no Ķīnas, veicinot procesus, kuru rezultātā iepriekš tika apturēta arī Liepājas metalurga darbība.
Baltikums Bank finanšu tirgus analītiķe Jekaterina Kuzmina stāsta, ka tērauda tirgus vēl joprojām turpina cīnīties ar pārprodukciju. Turklāt tirgus situāciju neuzlabo arī globālās ekonomikas lēnā izaugsme. Pēc analītiķes teiktā, šā gada pirmais ceturksnis tērauda cenai nav bijis labvēlīgs, jo galvanizētā tērauda, karstās un aukstās velmēšanas procesā ražotā tērauda cena kritusies vairāk nekā par 10%.
Atsaucoties uz Pasaules Tērauda asociācijas datiem, Kuzmina stāsta, ka šogad pieprasījums pēc tērauda salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu varētu pieaugt par 2% līdz 1,6 miljardiem metrisko tonnu, taču izaugsmes tempi ir krietni zemāki nekā iepriekšējos gados. "Cēloņi aizvien ir tie paši - nepietiekama ekonomiskā izaugsme un esošais pārpalikums, kura samazināšanas tempi nav pietiekami, lai izraisītu vēlmes pēc papildu krājumu veidošanas," vērtē finanšu eksperte un piebilst, ka Eiropa joprojām cīnās ar pārprodukciju un nepietiekamo pieprasījumu no būvniecības sektora, kas ir lielākais metāla patērētājs, taču masveida ražošanas slēgšanas tā arī nenotiek.
Iepriekš uzvaras gājienu piedzīvojušie Ķīnas ražotāji vājā vietējā pieprasījuma dēļ mēģina vairāk pārorientēties uz eksportu. Lai paaugstinātu savu konkurētspēju, Ķīnas uzņēmumi pazemina cenas, kā arī samazina ražošanas apjomus valstī uz ekonomiski vājāko spēlētāju rēķina, skaidro Kuzmina. Vienlaikus, pateicoties zemajām izmaksām, apjomus kāpina Brazīlijas un Austrālijas tērauda ražotāji.
"Grūti spriest, vai šogad situācija tērauda tirgū mainās uz labo pusi. Metāla izstrādājumu produkcijas piedāvājums turpina pārsniegt pieprasījumu, kas veicina lielu konkurenci starp tirgus dalībniekiem. Šie apstākļi neveicina produkcijas cenas pieaugumu, un tā turpina saglabāties zema," secina a/s KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Kovaļenko.
Viņaprāt, šādos tirgus apstākļos metalurģijas uzņēmumu izaugsme ir atkarīga no iespējas samazināt ražošanas pašizmaksas vai arī paplašināt piedāvājamās produkcijas un pakalpojumu sortimentu.
"Tikai tās kompānijas, kuras spēj maksimāli izpildīt klientu prasības, varēs veiksmīgi darboties tirgū. Tāpēc mūsu uzņēmuma darbības attīstībai esam iekļāvuši šādas aktivitātes: pirmkārt, jaunas tērauda produkcijas (A700 un A800) izlaide; otrkārt, produkcijas pašizmaksas samazināšana; treškārt, mehāniskā ceha (iekārtu) kā ārpakalpojumu izvēle,""nozares specifiku raksturo jaundibinātā uzņēmuma pārstāvis.
Visu Mārtiņa Apiņa rakstu Cerības uz metalurģijas atgūšanos lasiet trešdienas, 25. marta, laikrakstā Diena!