Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote
Vērša vardes Ontārio latviešiem ķert aizliegts; būs kvotas precēm, kur Latvija saskata risku importa pieauguma gadījumā

CETA ietekme uz Latviju un specifiskās nianses

Kanāda tirdzniecības apjomu ziņā Latvijai ir partneris no reitinga piektā desmita. Pērn preču eksports bija nepilni 19 miljoni eiro, imports zem 10 miljoniem, un maz ticams, ka Saeimas ratificētais brīvās tirdzniecības nolīgums tuvā nākotnē izraisīs kādas grandiozas pārmaiņas statistikā. Tomēr sabiedrības interese par šo starptautisko dokumentu ir lielāka, nekā ierasts, un diskusijas noritējušas neierasti emocionālos toņos, novēršot uzmanību no dokumenta racionālā kodola. Piedāvājam plašāku ieskatu Visaptverošajā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Kanādu – CETA.

Ņemot vērā dokumenta apjomu – 1598 lappuses un liels skaits pielikumu ar valstu atrunām, tarifiem, nosacījumiem un prasībām –, jāpieņem, ka liela daļa debatētāju dokumentu nemaz nav lasījuši. Tas sakāms gan par protestētājiem, kas gūlās priekšā Eiropas Parlamenta vārtiem līguma balsojuma rītā, gan vietējiem politiķiem, kas turpina tiražēt mītu, ka līgums pavērs durvis uz Eiropu "frankenšteina" pārtikai un atņems valstīm tiesības uz patstāvīgu biznesa regulēšanu. Ne ģenētiski modificētu, ne hormoniem bagātinātu produkciju kanādieši ievest nedrīkstēs. Arī likumdošanas procedūras paliek līdzšinējās, un nacionālo valstu normatīvie akti netiek atcelti. Gluži otrādi – tie jāievēro arī kanādiešiem, kuri vēlas tirgoties Eiropas Savienībā, un Eiropas Savienības pilsoņiem – Kanādā. Arī Latvijas iedzīvotājiem. 

Rast lielāku skaidrību CETA saturā palīdzēja un padomus, kā tā lasāma, sniedza Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un ārējo sakaru veicināšanas departamenta direktors Mārtiņš Kreitus un viņa vietnieks Gints Zadraks. 
 

Tītari pret vistām

Latvija pie pušu sarunu galda līguma tapšanas laikā (kopš 2009. gada) nav sēdējusi. Tirdzniecība ir ekskluzīva ES kompetence, tāpēc dalībvalstu intereses pārstāv Eiropas Komisija. Savas intereses darām tai zināmas caur Tirdzniecības politikas komiteju. Prioritārs jautājums līguma sarunu gaitā Latvijai bija maksimāla tarifu atcelšana plašam produkcijas klāstam un vienlaikus lauksaimniecības sektora aizsardzība, proti, tarifi netiek atcelti vai tirdzniecība netiek pilnībā liberalizēta noteiktām preču grupām, kur mēs saskatām risku importa pieauguma gadījumā. Šādiem jūtīgiem produktiem tarifi tiks samazināti pakāpeniski septiņu gadu laikā, un kā tirgus regulācijas instruments tiek saglabātas kvotas, proti, produktu daudzuma limiti, kas drīkst tik importēti ar samazinātu ievedmuitu vai vispār bez tās. Mūsu puses specifiskā interese attiecās uz vistas gaļu, savukārt kanādiešiem rūpēja tītara gaļa un olas. Līgumā jāvalda līdzsvaram. 

Tirdzniecības līgumu rakstīšanā ir divas pieejas – pirmajā tiek veidots saraksts ar jomām un precēm, kas tiek atvērtas brīvai tirdzniecībai. Otrajā tiek noteikts, ka atvērts tiek viss, un klāt pievienoti izņēmumi. Tāda ir arī CETA pieeja. Muitas tarifi tiek atcelti 99% gadījumu, turklāt atlikušais viens procents var tikt mainīts tikai uz leju, to paredz saistības ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju. Abu pušu piemērojamās tarifu likmes atrodamas 2.A pielikumā.
 

Specifiskās atrunas

Līgumā iekļautas arī ārkārtīgi niansētas atrunas, kas saprotamas tikai konkrētu jomu pārzinātājiem. Piemēram, Kanāda līgumā iekļāvusi šādu atrunu: "Tikai rezidentam var izsniegt licenci, kas ļauj ķert vērša vardes pārdošanai vai barteram. Par rezidentu uzskata pastāvīgo iedzīvotāju vai personu, kuras galvenā dzīvesvieta ir Ontārio un kura pastāvīgi dzīvojusi Ontārio sešus mēnešus iepriekšējo 12 mēnešu periodā." Te jāpaskaidro, ka kanādiešus un frančus vieno gastronomiska aizraušanās ar varžu kājiņām un vērša vardes ir izmēros ļoti lielas. Turklāt to populācija ir stipri cietusi, jo izmantota skolās bioloģijas stundās – preparēšanai. Tātad latvieši vērša varžu biznesu Ontārio provincē sākt nevarēs.

Taču arī Latvija līgumā ir iestrādājusi vairākas specifiskas atrunas. Autopārvadājumus Kanādas uzņēmēji pie mums drīkstēs veikt tikai ar Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Arī masu medijam obligāti jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, un mediju koncernu filiāles ir aizliegtas. Lauku zemes iegāde ārzemniekiem ar uzņēmuma starpniecību atļauta, ja vismaz 51% uzņēmuma pieder vietējam Latvijas kapitālam, valstij vai pašvaldībai. 

Farmācijā Latvijas specifiskā prasība ir, ka ārzemniekam, lai vadītu aptieku, jānostrādā vismaz viens gads vietējā farmaceita uzraudzībā.

Visas Latvijas atrunas atrodamas līguma pirmajā un otrajā pielikumā. Vispirms tur lasāmas Kanādas atrunas, pēc tam Eiropas Savienības atrunas, tālāk dalībvalstu individuālās atrunas. Mūsējās visvienkāršāk atrast, meklētājā ievadot vārdu "Latvija". Pirmajā pielikumā atspoguļota spēkā esošā likumdošana, kurai šādi tiek saglabāts status quo, otrais pielikums vērsts uz nākotni – definē jomas, kurās arī turpmāk, ja vēlamies, varam ieviest kādus ierobežojumus vai papildu prasības.
 

Pielīdzināti pilsoņiem

Latvijas vārds izcelts arī līguma terminu skaidrojumā. Fiziska persona ES Puses gadījumā attiecībā uz Latviju nozīmē arī fizisku personu, kas pastāvīgi uzturas Latvijas Republikā, kas nav Latvijas Republikas vai kādas citas valsts pilsonis, bet kam saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt nepilsoņa pasi. Līguma angļu versijā – alien. Viss, kas līgumā attiecas uz Pušu pilsoņiem, Latvijas gadījumā tiek attiecināts uz nepilsoņu pasu turētājiem. Ja veic ieguldījumus Kanādā, uz viņiem attiecas tās pašas tiesības un pienākumi, kas uz pilsoņiem. Politiski šīs atrunas nekādas priekšrocības mūsu nepilsoņiem nedod. Valodas lietošanas jautājumu CETA neregulē. Tas nozīmē, ka kanādietim Latvijā jātirgojas latviski, bet latvietim vai mūsu krievam Kanādā – angliski un franciski. Arī Kanāda iekļāvusi īpašu atrunu par vienu konkrētu iedzīvotāju grupu, bet tam ir cits konteksts. Runa ir par Kanādas pirmiedzīvotājiem – indiāņiem –, kam valsts nodrošina īpašu saudzēšanas un aprūpes režīmu tagad un darīs to arī turpmāk. Kas ierakstīts līgumā, to vairs nevar interpretēt kā diskrimināciju. Līgumā ir virkne nosacījumu, kas ļauj valstīm veidot atšķirīgu likumdošanu sabiedrības interesēs – drošība, drošums, patērētāju aizsardzība, vide, darba standarti u. c.

Tāpēc uz Eiropu netiks vesta nedz ģenētiski modificēta pārtika, nedz arī ar hormoniem bagātināta liellopu gaļa. 


Protekcionisms mazināsies

Atšķirīgi standarti un dažādas sertifikācijas sistēmas biznesā ir gan kvalitātes garants, gan arī negodīgs līdzeklis valstu protekcionismam. CETA šo situāciju varētu mainīt. Līgums neievieš jaunus standartus, bet savstarpēji salāgo sertifikācijas iestāžu darbu. Savstarpējā atzīšana nozīmē, ka, testējot preci pēc Eiropas standartiem, laboratorija vienlaikus varēs to izdarīt arī pēc Kanādas standartiem. Ja prasības identiskas, nepieciešams viens tests, nevis divi, kas uzņēmējiem būs lētāk.
Patieso protekcionisma līmeni gan redzēsim, kad uzņēmēji sāks startēt iepirkumu konkursos.

Taču ir pamats domāt – ja jau Kanāda slēdz šādu nolīgumu, tā ir ieinteresēta palielināt tirdzniecību, nevis norobežoties no Eiropas.

ES valstu iepirkumi jau tagad ir atrodami oficiālā vēstneša elektroniskajā pielikumā. Kanādieši ko līdzīgu izveidos piecu gadu laikā, bet principā iepirkumu tirgus tiek atvērts. Eiropas uzņēmēji uzreiz varēs piedalīties pasūtījumu konkursos. Būs gan iepirkuma apjoma sliekšņi, lai, piemēram, mazai pašvaldībai nenāktos rīkot starptautisku konkursu par minerālūdens iegādi. Pielikumos ir definētas iepirkumu vērtības, virs kurām tiem jābūt pieejamiem otrai pusei, un arī iestādes, uz kuru iepirkumiem tas attiecas, – ministrijas, aģentūras, valsts uzņēmumi, izglītības iestādes utt.
 

Domstarpību tribunāls

Līgums arī paredz mehānismus, kā risināt domstarpības un jautājumus par līguma ieviešanu. Ar CETA interpretēšanu nodarbosies Apvienotā komiteja. Ja būs nepieciešams, arī rosinās kādus grozījumus līgumā. 

Savukārt uzņēmēju investīciju strīdu risināšanai tiks nodibināta speciāla tiesa. Šķīrējtiesām daudzi neuzticas. Jaunais tribunāls būs pastāvīga institūcija, kurā strādās pieci tiesneši no ES, pieci tiesneši no Kanādas un pieci tiesneši no trešajām valstīm. Ja uzņēmējs vienā vai otrā okeāna pusē konstatēs diskriminējošu attieksmi vai, piemēram, kādu netaisnīgu ierobežojumu dēļ cietīs zaudējumus, viņš varēs prasīt kompensācijas. Tiesneši vērtēs. Divpusēji investīciju aizsardzības līgumi nav nekas jauns. Latvijai tādi ir ar 44 valstīm, tai skaitā ar Kanādu. Kad stāsies spēkā CETA, vecais līgums zaudēs spēku. 

Lai CETA pilnā apjomā sāktu darboties, tā jāratificē 28 valstu nacionālajiem un 10 reģionālajiem parlamentiem. Taču pēc tam, kad līgumu ratificēs pati Kanāda, Latvija to varēs izmantot pagaidu piemērošanas kārtībā. Līgums sāks darboties nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad abas puses būs paziņojušas par ieviešanas procedūru pabeigšanu. Tātad uzņēmējiem, kurus interesē iespējas otrpus okeānam, ir vērts iepazīties ar dokumentu. Ja konkrēta produkta nosaukums tajā nav atrodams, tā ir laba ziņa – muitas tarifs ir nulle. 

Dokuments lasāms gan Saeimas, gan Ārlietu ministrijas mājaslapā. Savukārt Eiropas Komisija un Kanāda izveidojušas arī pārskatāmus rīkus, kas apraksta CETA saturu pa nodaļām. 


Latvijai piemērojamās atrunas:


Nekustamā īpašuma iegāde

Zemes iegāde pilsētās Kanādas vai trešo valstu valstspiederīgajiem ir atļauta, ja tas notiek ar Latvijā vai citās ES dalībvalstīs reģistrētu statūtsabiedrību starpniecību, šādos gadījumos: ja vairāk nekā 50 procentu šo statūtsabiedrību kapitāla pieder ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, Latvijas valstij vai pašvaldībai atsevišķi. (..)

Ja Kanāda un tās provinces un teritorijas ļauj Latvijas valstspiederīgajiem un uzņēmumiem iegādāties pilsētu nekustamo īpašumu to teritorijās, Latvija ļauj Kanādas valstspiederīgajiem un uzņēmumiem iegādāties pilsētu nekustamo īpašumu Latvijā atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro Latvijas valstspiederīgajiem.
 

Veselības aprūpes pakalpojumi

Lai sāktu neatkarīgu darbību aptieku jomā, ārvalstu farmaceitam vai farmaceita palīgam, kurš ieguvis izglītību valstī, kas nav ES vai EEZ dalībvalsts, jānostrādā vismaz viens gads aptiekā farmaceita uzraudzībā.
 

Iespiešana un izdošana

Tiesības dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus ir tikai Latvijā inkorporētām juridiskām personām un Latvijas fiziskām personām. Filiāles nav atļautas. 
 

Zveja un transports

Latvijas karogu piešķir tikai Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem, un šādi kuģi jāpārvalda ES reģistrētam subjektam. Ārvalstu īpašnieki, kas nav reģistrēti ES, var reģistrēt kuģus Kuģu reģistrā, ja kuģu tehnisko pārvaldību veic Latvijā reģistrēta juridiska persona, pamatojoties uz kuģu pārvaldības līgumu.
 

Juridiskie pakalpojumi

Lai praktizētu zvērināta advokāta vai zvērināta advokāta palīga profesijā, ir jākļūst par pilntiesīgu advokatūras locekli, kas tiek atļauts tikai Latvijas valstspiederīgajiem. (..) ES dalībvalstu advokātiem vai ārvalstu advokātiem piemēro īpašas prasības. Piemēram, piedalīšanās tiesas procesos krimināllietās ir atļauta tikai kopā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātu.
 

Revīzijas pakalpojumi

Zvērinātu revidentu komercsabiedrībā ārvalstu ieguldītājiem drīkst piederēt vairāk nekā 50 procentu balsstiesīgo kapitāla daļu tikai tad, ja viņi ir kvalificēti kā zvērināti revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (..) un tiesīgi veikt profesionālo darbību, kā tā definēta Latvijas tiesību aktos.
 

Vadošo darbinieku meklēšana

Latvija patur tiesības pieņemt vai turpināt piemērot jebkādu pasākumu attiecībā uz vadošo darbinieku meklēšanas pakalpojumu, darbā iekārtošanas un biroja palīgpersonāla nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu. 
 

Drošības pakalpojumi

Latvija patur tiesības pieņemt vai turpināt piemērot jebkādu pasākumu attiecībā uz drošības pakalpojumu sniegšanu. Var būt jāsaņem licence vai atļauja. Nepieciešams rezidenta statuss vai komerciāla klātbūtne, un var būt prasība par valstspiederību.
 

Lauku zemes iegāde

Latvija patur tiesības pieņemt vai turpināt piemērot jebkādu pasākumu attiecībā uz lauku zemes iegādi, ko veic Kanādas vai trešās valsts valstspiederīgie, tostarp jebkādu pasākumu attiecībā uz lauku zemes iegādes atļaujas procesu.

Veterinārie pakalpojumi

Latvija patur tiesības pieņemt vai turpināt piemērot jebkādu pasākumu attiecībā uz veterināro pakalpojumu pārrobežu sniegšanu.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas