Viņa stāstīja, ka Vidzemes slimnīcā notikušo gadījumu vairākkārt ir izskatījusi Veselības inspekcija. Līdz šim Vidzemes slimnīca atbilstoši savai kompetencei ir sniegusi visu nepieciešamo informāciju un bijusi atvērta sadarbībai ar visām lietas izskatīšanā iesaistītajām iestādēm.
Vidzemes slimnīca kā ārstniecības iestāde, ievērojot normatīvo aktu prasības un nevainības prezumpciju, kas mūsdienās aptver arī reputāciju, paļaujoties uz taisnīgas tiesas garantijām, lai negrautu personas reputāciju un negatīvu sabiedrības nostāju, patlaban atturēsies no jebkādas publiskas informācijas un komentāru sniegšanas par šo krimināllietu, teica Brila.
Vidzemes slimnīca uzsver, ka ārstniecisko procesu gaitā diemžēl iespējami dažādi profesionālie riski un no tiem pilnībā nav pasargāts neviens ārstnieciskā procesa dalībnieks.
Brila norādīja, ka Vidzemes slimnīca ļoti rūpīgi vērtē iespējamos ārstnieciskā riska gadījumus, pievēršot pastiprinātu uzmanību preventīvu pasākumu nodrošināšanai.
Jau ziņots, ka Valmieras rajona prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu pret četrām ārstniecības personām par profesionālo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kā rezultātā cietušajam izraisīti smagi miesas bojājumi.
Prokuratūras izplatītajā preses paziņojumā norādīts, ka pie kriminālatbildības sauktas četras personas ar augstāko medicīnisko izglītību un ilggadēju pieredzi, kuras savus darba pienākumus veikušas nevērīgi un nepienācīgā apmērā.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai mediķi, ignorējot savus pienākumus, neveica un nenodrošināja atbilstošu diagnostiku un ārstēšanu, ievērojot drošības, ekonomiskuma un efektivitātes principus, nesniedza neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī neveica citas darbības, kas noteiktas ārstu amata aprakstā un kas būtu nodrošinājušas kvalitatīvu ārstēšanu.
Ar šīm darbībām un bezdarbību apsūdzētie izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 138.panta pirmajā daļā. Proti, ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepildīšana vai nolaidīga to pildīšana, ja šis nodarījums vainīgā neuzmanības dēļ izraisījis cietušajam smagu vai vidēja smaguma miesas bojājumu.
Krimināllikums par šādu nodarījumu paredz cietumsodu līdz vienam gadam. Savu vainu izdarītajā apsūdzētie neatzīst.
Ģenerālprokuratūras pārstāve Una Rēķe arī norādīja, ka Administratīvā rajona tiesa atzinusi Veselības inspekcijas konstatēto cēloņsakarību starp cietušā veselībai nodarīto kaitējumu un ārstniecības personu darbību un bezdarbību ārstniecības procesā.
Lieta nodota izskatīšanai Vidzemes rajona tiesai, bet vēl nav nozīmēts lietas skatīšanas datums.