Pensiju apmērā no 201 līdz 300 latiem no valsts saņemt paredz 16,5% aptaujāto, pensiju apmērā no 301 līdz 400 latiem - 12,4%, no 401 līdz 500 latiem - 5,9% aptaujāto. Vairāk nekā 500 latu pensiju no valsts paredz saņemt 7,6% aptaujāto, bet pensiju līdz 100 latiem mēnesī - 8,7% aptaujāto. Savukārt 23% aptaujāto bija grūti atbildēt uz jautājumu, kāda apmēra pensiju viņi paredz vecumdienās saņemt no valsts jeb no pensiju 1.un 2.līmeņa.
Aptauja veikta šā gada jūlijā, visā Latvijā izvaicājot 741 respondentu. Aptaujas mērķa grupa - Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 61 gadam, kas ir strādājuši algotu darbu. Aptauja neaptver tos iedzīvotājus, kas ir pensijas vecumā.
Pētījums tika prezentēts šodien Latvijas Komercbanku asociācijas rīkotajā konferencē par pensiju sistēmu Latvijā.
Viņķele pauda viedokli, ka liela daļa cilvēku nemaz neizprot pensiju sistēmu, tā tiek asociēta ar valsti un mazāk ar paša cilvēka atbildību. "Nav jau pamata tā nedomāt, jo vienmēr ir bijis kāds lēmums, kas licis tā domāt," politiķu iepriekš pieņemtos lēmumus komentēja ministre.
Viņa pauda viedokli, ka iedzīvotājiem būtu jāatsakās no ilūzijas "mēs jau pensijas vecumu nesasniegsim". Patlaban Latvijā ir 480 000 vecuma pensionāru un iedzīvotāju skaits pensijas vecumā tikai pieaugs, teica ministre.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) pauda viedokli, ka visiem kopīgi vajadzētu uzrunāt jaunos cilvēkus, 30 un 40 gadus vecos, jo sistēmā pamatā runa ir par nodokļu nomaksu, sociālās apdrošināšanas iemaksas ne no kā cita nerodas.
Gan labklājības ministre, gan Barča atzina, ka nepieciešams mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī un veicināt, lai nodokļi tiek maksāti vairāk nekā no minimālās algas, tādējādi nodrošinot iemaksas pensijām savām vecumdienām.