"Arvien mazāk ir tādu sūdzību, kur ECK pārkāpumu iemesls ir nekvalitatīvs likums," viņa skaidro. Tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pēdējā laikā atkal atgriežas sūdzības, kas saistītas ar kvalitatīva pamatojuma trūkumu tiesu nolēmumiem.
Rīcību nepamato
Lai gan konvencija nav visaptverošs dokuments, jo neiekļauj ekonomiskās un sociālās tiesības, Līces secinājumi par Latvijas progresu pilsonisko un politisko tiesību jomā ir pozitīvi. Tas attiecas uz tiesībām uz taisnīgu tiesu, vārda brīvību, tiesībām uz brīvību un drošību, diskriminācijas aizliegumu, vēlēšanu tiesībām.
Kopumā secinājums ir tāds, ka ECT arvien retāk par pārkāpuma iemeslu atzīst nekvalitatīvu likumu. Lai to panāktu, laika gaitā "grozījumi Latvijas regulējumā ir bijuši milzīgi," uzsver Līce. Mūsu problēmas saistās ar to, kā individuālos gadījumos likumu piemēro. Turklāt nav iespējams norādīt uz vienu konkrētu jomu, kurā jau gadiem valsts nespētu tikt galā ar problēmām.
Tomēr kā būtiskāko problēmu Latvijas pārstāve sarunā ar Dienu izceļ pamatojuma kvalitāti tiesu rīcībai. Viņa uzsver, ka valsts var darīt ļoti daudz, lai aizsargātu sabiedrību kopumā, citus cilvēkus, valsts drošību, bet "valstij ir jāspēj paskaidrot, kāpēc tas patiešām ir nepieciešams un kāpēc nav cita veida, kā sasniegt to pašu rezultātu".
Tādas problēmas bijušas jau iepriekš. Kad spēkā bija agrākais Kriminālprocesa kodekss, tas neparedzēja, ka jāsniedz individuāls pamatojums, kādēļ personai piemērojams apcietinājums pirmstiesas procesā. ECT tad vairākkārt uzsvēra, ka tiesai kā neatkarīgam novērotājam no malas nerodas pārliecība, vai izvērtēta apcietinājuma nepieciešamība. Savukārt, kad spēkā stājās Kriminālprocesa likums, tā kļuva par prasību. Ar laiku šādas lietas no ECT pazuda, jo tiesa guva pārliecību, ka situācija mainās uz labo pusi un nav vajadzības jautājuma risināšanā iejaukties starptautiski.
Bet mums tiesā šīs apcietinājuma lietas ir atgriezušās," apliecina Līce. Tagad ECT norāda, ka pamatojuma trūkst lietās par cilvēku paturēšanu apcietinājumā, kad to ik pa diviem mēnešiem pārskata. Latvijas pārstāve paskaidro, ka nav runas par nekvalitatīviem likumiem vai patvaļu, bet gan to, ka nav īsti iespējams pārliecināties, vai patvaļa nav notikusi. Šomēnes valdībā izskatītais informatīvais ziņojums par pārstāves darbu un aktualitātēm liecina, ka pērn izsludināti 16 spriedumi. Pusē no tiem konstatēti viens vai vairāki ECK pārkāpumi. Četri no tiem saistījās ar tiesībām uz personisko brīvību un drošību.
Risinām paši
Pērn saņemtās jaunās lietas skar gan tiesības uz izteiksmes brīvību, gan tiesības uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību, taisnīgu tiesu, īpašumu. Taču lietu skaits par amatpersonu vardarbību un neefektīvu šo gadījumu izmeklēšanu turpina samazināties, teikts ziņojumā.
Šādas lietas kopumā tiesā nonāk reti, piebilst Līce. Salīdzinot ar lietām deviņdesmito gadu vidū, kad ekspertei tiešām radies iespaids, ka kaitējums personai nodarīts tīši, pēdējo piecu gadu laikā izskatītajās lietās notikušais šķietami "drīzāk ir nejaušība vai pamatoti pielietots spēks, bet vienu soli par tālu".
Savukārt šādu lietu izmeklēšana bija problēma līdz 2015. gadam. Saskaņā ar ziņojumu ECT spīdzināšanas aizlieguma pārkāpumus pērn konstatējusi divas reizes, jo uzskatīja, ka amatpersonu vardarbība nav pietiekami izmeklēta. Jāpiebilst, ka notikumi, par kuriem tiesa spriež, notikuši pat vairāk nekā pirms desmit gadiem. Tiesas ieskatā, agrāk neradās pārliecība, ka izmeklēšana ir neatkarīga, objektīva un to nav iespējams ietekmēt, jo ar policijas amatpersonu vardarbības izmeklēšanu nodarbojās Valsts policijas struktūrvienība. Taču Līce skaidro, ka tagad situācija ir mainījusies, jo saistībā ar ECT spriedumiem institūcija, kas šādus gadījumus izmeklē, nonāca iekšlietu ministra pakļautībā.
Ir arī citi piemēri, kā valsts tagad problēmas sākusi risināt pati. Piemēram, agrāk ECT bieži cilvēki vērsās par apstākļiem ieslodzījuma vietās – par higiēnas precēm, tualetēm, ēdināšanu. Ņemot vērā spriedumu izpildes procesā iesniegto informāciju, ECT guvusi pārliecību, ka administratīvā tiesa spēj ar jautājumu tikt galā gana efektīvi.
Daudzmiljonu mīts
Kopš 1997. gada līdz pērnā gada beigām ECT kompensācijās piespriedusi izmaksāt teju divus miljonus eiro (2016. gadā – nedaudz vairāk kā 37 tūkstošus eiro). Taču liela daļa summas – 1,2 miljoni eiro – saņemti vienā lietā – Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju. Strīds bija par zemes atsavināšanu valsts vajadzībām Rīgas brīvostas teritorijā. Tiesa uzskatīja, ka Latvija nav samaksājusi pienācīgu kompensāciju. Otra vēsturiski lielākā kompensācija, 93 tūkstoši eiro, izmaksāta šī gada sākumā, un arī tā saistījās ar nekustamā īpašuma zaudēšanu.
Tie ir izņēmuma gadījumi, kad jāatlīdzina arī materiālie zaudējumi. Par morālo kaitējumu ECT parasti izmaksā 3–7 tūkstošus eiro. "Reizēm tiesa pasaka, ka pārkāpuma konstatēšana vien ir pietiekams atlīdzinājums, un finansiāla kompensācija netiek piešķirta," viņa stāsta.
ARGO
GG
Labais