Viņa uzsvēra, ka 600 000 nodokļu maksātāju ir pelnījuši, ka viņi par savu godīgu darbu pretī saņem pilnvērtīgu un stabilu veselības aprūpi.
Līdz ar to, pēc Circenes domām, nebūtu "jālauž šķēpi" par tiem cilvēkiem, kas nemaksā nodokļus, jo pēc Satversmes darbspējīgs un vesels cilvēks strādā un maksā nodokļu, un, ja viņš nestrādā un nemaksā nodokļus, tad viņam tas ir jādara. "Pasakot samaksā četrus eiro un Tevi viss pienāksies, mēs gribam legalizēt ēnu ekonomiku," uzsvēra Circene.
Viņa neatbalsta, ka cilvēks, kurš neietilpst nevienā no 19 kategorijām, par kurām maksā valsts, kā arī nemaksā nodokļus, kļūst par liekēdi. Katram veselam cilvēkam ir jāmaksā visi nodokļi vismaz no minimālās algas, uzskata Circene.
Savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītāja un Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) norādīja, ka neaizstāv nodokļu nemaksātājus, taču uzskata, ka patlaban plānotās izmaiņas tiek ieviestas soli pa solim, un droši vien pēc vairākiem gadiem Latvijas likumos būs ierakstīts, ka visiem jāmaksā visi nodokļi no minimālās algas. "Šis ir kompromiss, tāds kā plāksteris, visiem tiem iedzīvotājiem, kuru stāvoklis vēl nav skaidrs," sacīja deputāte.
Kā ziņots, šodien Saeimā notika konference "Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums: izaicinājumi un iespējas", kurā veselības, apdrošināšanas un citu jomu lietpratēji diskutēja par plānotajām izmaiņām veselības nozares finansēšanā.
Jau ziņots, ka Saeima nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas nepieciešams, lai veicinātu veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju. Atbildīgā par šo likumprojektu būs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Patlaban Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts sastāv no 15 pantiem un pārejas noteikumiem, kuros pausts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tāpat pārejas noteikumos paredzēts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredzēs ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.
VM, Labklājības ministrija un Finanšu ministrija turpmāk nodarbosies arī ar Veselības apdrošināšanas likuma izstrādi. Likumu plānots izstrādāt līdz 2018.gada 1.septembrim.
Ko
Neesmu robots
ļuļa