Jau ziņots, ka uz būtiskiem trūkumiem institūcijas darbībā iepriekš norādīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). Kā aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē, Rīgas bāriņtiesa ir izvērtējusi visus aktā norādītos trūkumus un neprecizitātes, un par to novēršanu ir informēta VBTAI.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons, lai novērstu VBTAI konstatētās nepilnības, turpmāk plānots pilnveidot bāriņtiesas pārziņā esošo lietvedības informācijas sistēmu, lai uzlabotu institūcijas darbību iekšējo kontroli, kā arī izveidot bāriņtiesā papildu amata vietas pamatfunkciju pilnvērtīgākai, savlaicīgākai un kvalitatīvākai izpildei un sadarbības ar sabiedrību uzlabošanai.
Tāpat plānots pasūtīt un veikt neatkarīgu un profesionālu bāriņtiesas procesu analīzi un personāla darbības efektivitātes izvērtējumu, iesaistot profesionālus konsultantus vadības un darba procesu organizācijas jautājumos.
Nepilnības, ko dokumentā minējis VBTAI, patlaban ir izrunātas bāriņtiesas locekļu kopsapulcē, pastāstīja Vilemsons. Nākotnē tiekot plānots biežāk veikt iekšējās kontroles pasākumus, lai mazinātu iespēju pieļaut trūkumus, vienlaicīgi pilnveidojot iekšējos normatīvos aktus. Šim nolūkam bāriņtiesā ir izveidota Lietu pārbaudes komisija.
Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs norādīja, ka Rīgas bāriņtiesa ļoti atzinīgi vērtē VBTAI aktivitātes, kas tieši ir saistītas ar bāriņtiesas darba efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu.
LETA jau ziņoja, ka VBTAI un Rīgas pašvaldība turpmāk plāno intensīvāku sadarbību. Šim nolūkam Rīgas domes darba grupa plāno sanākt septembrī, lai spriestu par sadarbības uzlabošanu.
Maija vidū VBTAI nāca klajā ar paziņojumu, ka Rīgas bāriņtiesā nav iesaistes bērna dzīvē. Inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa norādīja, ka Rīgas bāriņtiesā atklāti nopietni pārkāpumi un no 100 pārbaudītām lietām tikai dažās netika konstatēti pārkāpumi.
Kā teikts pārbaudes rezultātos, inspekcija konstatējusi, ka, piemēram, ilgstošā laika periodā - līdz pusotram mēnesim - no informācijas par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem saņemšanas brīža bāriņtiesa neveic nekādas darbības, lai pārliecinātos par situāciju ģimenē un iegūtu ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus.
Rezultātos teikts, ka netiek pieprasīta informācija no valsts un pašvaldības iestādēm, netiek veikta bērna dzīves apstākļu pārbaude, netiek veiktas pārrunas ar bērnu un vecākiem par aizgādības tiesību īstenošanu, kā rezultātā bērna faktiskā situācija ģimenē netiek noskaidrota, tādējādi, iespējams, būtiski tiek kavēta nepieciešamās palīdzības un atbalsta sniegšana bērnam, un bērns turpina atrasties viņa veselībai, dzīvībai un turpmākai attīstībai nepiemērotos apstākļos un cieš no nepilnvērtīgas aprūpes, pamešanas novārtā vai jebkāda cita veida vardarbības.
Tāpat konstatēts, ka vairākās lietās jautājums par iespējamo aizgādības tiesību pārtraukšanu risināts nesamērīgi ilgā laika periodā. Piemēram, lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu pieņemts deviņus mēnešus pēc tam, kad saņemta informācija par, iespējams, bērna interesēm un vajadzībām neatbilstošu aprūpi vecāku ģimenē. Inspekcija norāda, ka ir gadījumi, ka tas prasījis arī ilgāku laiku.
Konstatēts arī, ka vairākos gadījumos jautājumu par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu bāriņtiesa risinājusi, neievērojot normatīvajā aktā noteikto termiņu, kā arī bērna interesēm neatbilstoši ilgā laika periodā, piemēram, četrus piecus gadus un ilgāk.