Kodolenerģētikas attīstības iespējas šobrīd Latvijā tiek tikai apsvērtas, detalizēts pētījums par tās ieguvumiem, izmaksām un blaknēm nav izstrādāts. Ja politiķi un sabiedrība tai dotu zaļo gaismu, Latvijā tiktu celti nevis lieljaudas, bet mazāki – modulārie – reaktori, taču tad jārēķinās ar ļoti lielām investīcijām. Vēl gan ir iespējams cits risinājums – pievienoties Igaunijas atomelektrostacijas projektam, kam jau ir skaidrāka virzība.
Jāmeklē alternatīvas
Šobrīd Latvijas energoapgādē bāzes jaudu nodrošina AS Latvenergo spēkstacijas – Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 MW – un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde (1558 MW), kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece, norādīts Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) informatīvajā ziņojumā, atgādinot, ka līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā 2022. gadā Latvija lielā mērā enerģētikas sektorā balstījās uz Krievijas resursiem. Atsakoties no tiem un fosilo energoresursu izmantošanas, Latvijai ir jāmeklē un jāizvērtē vairāki tehniskie risinājumi vai to kombinācijas, ko pārskatāmā nākotnē īstenot: saules, sauszemes vēja un atkrastes vēja parki (jau 2022. gadā saules elektrostacijās saražotais pieauga 4,9 reizes jeb par 34 GWh, vēja parkos – par 34,8% jeb par 49 GWh); ūdeņraža ražošana, pārvade un izmantošana, pilnībā aizstājot dabasgāzi ar ūdeņradi; kodolenerģētikas nozares attīstība, plānojot atomelektrostaciju ar maziem modulārajiem reaktoriem (angl. small modular reactor – SMR)
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 13. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00