Veselības ministrijas (VM) pārstāvji atzīst, ka Latvijā ir plaši izplatīta atkarību izraisošo vielu – tabakas, alkohola, narkotisko un psihotropo vielu – lietošana. "Svarīgi uzsvērt, ka atkarību izraisošo vielu lietošana ir arī viens no galvenajiem riska faktoriem neinfekciju slimībām – sirds un asinsvadu, kā arī onkoloģiskajām un psihiskajām slimībām. Vienlaikus atkarību izraisošo vielu lietošana (narkotisko un psihotropo vielu) ir saistīta ar paaugstinātu risku saslimt ar infekciju slimībām, piemēram, seksuāli transmisīvām infekcijām un HIV. Tāpat alkohola, narkotisko un psihotropo vielu lietošana ir saistīta ar riskantu uzvedību, un tas ir būtisks faktors mirstībai no ārējās iedarbības sekām – noslīkšanas, pašnāvības, transporta negadījuma, slepkavības u. tml. Vienlaikus šobrīd jauna atkarību forma, kas ir izplatīta bērnu, jauniešu un pieaugušo vidū, ir procesu atkarības, kas ietver atkarību no modernajām tehnoloģijām (datoriem, telefoniem, viedierīcēm), kā arī atkarību no azartspēlēm un videospēlēm, kas ir izplatītas arī interaktīvajā vidē," uzsver VM pārstāvji.
Runājot par atkarībām kopumā, speciālisti norāda, ka to rašanās pamatā ir bioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie faktori. Pēc Izložu un azartspēļu inspekcijas psiholoģes Magdalēnas Pranaites stāstītā, cilvēki dažādas atkarību izraisošās vielas izvēlas lietot, lai savā ziņā aizmirstos no kādām ikdienas problēmām, depresijas, trauksmes sajūtas. Piemēram, alkohols uz smadzenēm iedarbojas kā anestezējoša viela, un reibuma stāvoklī cilvēks mēdz "aizmirst" problēmas, taču pēc atskurbšanas izrādās, ka tās nekur nav pazudušas, un nereti patērētā alkohola devas kļūst lielākas un regulārākas, kas pamazām pārvēršanas par alkohola atkarību.
Līdzīgi ir arī ar procesu atkarības veidošanos. Ja cilvēks nekaitīgā apmērā spēlē azartspēles vai spēles datorā, tas ir normāls brīvā laika pavadīšanas veids. Taču problēmas sākas, kad cilvēks iekrīt azartā un vairs nespēj apstāties. "Visi atceras vinnestus, bet tikpat kā nekad nerunā par zaudējumiem," azartspēļu atkarības faktorus skaidro Pranaite. Pēc viņas paustā, ar jebkuru atkarību sirgstošajam cilvēkam visefektīvāk palīdzēt var, rīkojoties kompleksi – nepieciešama speciālista palīdzība, vides maiņa, tuvinieku atbalsts un viennozīmīgi arī paša cilvēka vēlme atbrīvoties no atkarības. Ja vēl sākuma stadijā pats cilvēks savlaicīgi saprot, ka viņa aizraušanās sāk kļūt kaitnieciska, viņš vēl var paša spēkiem izkļūt no problēmas. Taču, ja aizraušanās kļuvusi par slimību – tieksme kļuvusi patoloģiska, cilvēks no atkarības pats vairs nevarēs izkļūt, un viņam jau ir nepieciešama speciālista palīdzība, kurš var konstatēt problēmas dziļumu un atrast labāko risinājumu atkarības ārstēšanai.
Zaļā pūķa smagās sekas
Kā Dienu informēja Valsts ieņēmumu dienestā, 2020. gada 30. septembrī spēkā bija 3935 licences (ar tajās norādītām 8474 darbības vietām) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Tostarp no 8474 darbības vietām tikai alkoholisko dzērienu realizācija patērēšanai uz vietas bija atļauta 3223 darbības vietās, tikai alkoholisko dzērienu realizācija promnešanai bija atļauta 3837 darbības vietās, alkoholisko dzērienu realizācija gan promnešanai, gan patērēšanai uz vietas bija atļauta 1209 darbības vietās, kuru darbalaiks deklarēts laikā no plkst. 8.00 līdz plkst. 22.00, savukārt tikai alkoholisko dzērienu uzglabāšana – 205 darbības vietās.
Tāpat 2020. gada 30. septembrī spēkā bija 116 licenču (ar tajās norādītām 180 darbības vietām) alus mazumtirdzniecībai, tajā skaitā tikai alus realizācija patērēšanai uz vietas bija atļauta 46 darbības vietās, tikai alus realizācija promnešanai bija atļauta 96 darbības vietās, alus realizācija gan promnešanai, gan patērēšanai uz vietas bija atļauta 36 darbības vietās, savukārt tikai alus uzglabāšana – divās darbības vietās.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētījumā Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā teikts, ka mūsu valstī 2017. gadā viens iedzīvotājs patērēja 10,6 litrus reģistrētā absolūtā alkohola, bet viens 15 gadu vecs un vecāks iedzīvotājs – 12,6 litrus absolūtā alkohola. 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadu vecu un vecāku iedzīvotāju par 1,3 litriem. Pētījuma autori gan piebilst, ka alkohola patēriņa palielināšanās, iespējams, saistāma ar pārrobežu tirdzniecību, jo Latvijā zemāku alkohola akcīzes nodokļa likmju dēļ 2016. un 2017. gadā, piemēram, strauji pieauga Igaunijas iedzīvotāju pirktais alkohola daudzums pierobežā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 16. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!