Ceturtdien atklāta biedrības Skalbes izveidotā pašpalīdzības mājaslapa azartspēļu atkarīgajiem, kurā pieejami apraksti un videomateriāli, kā rīkoties, ja cilvēkam radusies atkarība no azartspēlēm, aģentūru LETA informēja biedrībā Skalbes.
Latvijai ir nepieciešams realizēt ilgtspējīgāku, gudrāku un stingrāku politiku atkarības mazināšanas jomā. Līdzšinējais tiesiskais regulējums un politiskās gribas trūkums ir novedis pie tā, ka situācija atkarību jomā ir katastrofāla, secināts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta organizētajā nozares ekspertu diskusijā “Multidisciplinārs skatījums uz atkarību problemātiku Latvijā”, kas norisinājās 8. jūnijā.
Diemžēl sabiedrība turpina apreibināties un slimo ar
atkarību slimībām, jo statistika liecina, ka atkarību situācija Latvijā būtiski pārsniedz vidējos Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu rādītājus.
Par psihiskās veselības problēmām, atkarībām un to, kur meklēt palīdzību, intervijā ar Aismu Orupi stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Psiholoģijas laboratorijas vadītāja Jeļena Koļesņikova.
Cilvēces progress sev līdzi nes ne tikai ieguvumus un uzlabojumus valstu un indivīdu dzīvē, bet arī dažādus negatīvus faktorus un problēmas. Viens no tādiem ir dažāda veida atkarības, kuras speciālisti iedala divās daļās – vielu atkarībā un procesu atkarībā.
Lai gan Latvijā samazinās smēķētāju īpatsvars, smēķēšana nemainīgi rada ievērojamu kaitējumu Latvijas iedzīvotāju veselībai un tautsaimniecībai, ir viens no galvenajiem iedzīvotāju mirstības un invaliditātes riska faktoriem Latvijā, tostarp sirds un asinsvadu slimībām un ļaundabīgiem audzējiem. Veselības ministrija ar kampaņu Spēks pateikt NĒ! mudinās un motivēs cilvēkus atteikties no smēķēšanas, portālu Diena informē kampaņas organizatori.
Pusgada laikā, kopš Bērnu slimnīcas fonds (BSF) sācis pilotprojektu, atbalsts dažādu atkarību pārvarēšanā sniegts vairāk nekā 40 jauniešiem. BSF Pusaudžu resursu centrā uzsver – šādas problēmas jauniešu vidū ir pietiekami nopietnas un tās nevar atstāt bez ievērības. Tādēļ programmas īstenotāji cer uz turpmāku atbalstu ne vien jauniešiem, bet arī viņu ģimenēm. Tāpat tiek meklēti risinājumi, lai šāds pakalpojums būtu pieejams ne tikai Rīgā, bet arī reģionu centros.