Dažos aspektos pat pie līderiem

OECD Izglītības un prasmju direktorāta eksperts Simons Normando uzsver arī sešgadnieku jautājumu, kas vēl nesen bija ass diskusiju temats Latvijā. Tāpat kā Igaunijā, Somijā, Ungārijā, Lietuvā, Polijā, Krievijas Federācijā un Zviedrijā arī Latvijā bērni sāk iet skolā septiņu gadu vecumā, kas ir augstākais izglītības sākšanas vecums OECD valstīs un partnervalstīs. Tas nozīmē, ka pirmsskolas programmas, kurās bērnus var reģistrēt, piemēram, no trīs gadu vecuma, var ilgt līdz pat četriem gadiem. Šis salīdzinoši ilgais posms izskaidro, kādēļ izdevumi šajā izglītības pakāpē ir vieni no augstākajiem kā iekšzemes kopprodukta daļa un vieni no zemākajiem, rēķinot uz vienu bērnu. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) te piebilst, ka ideja par skolas gaitu uzsākšanu sešu gadu vecumā nebija traka, bet balstīta citu valstu pieredzē. 

Apsveicami rādītāji gan ir attiecībā uz augstāko izglītību. Ja 2007. gadā Latvijā 26% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem bija augstākā izglītība (OECD valstīs – vidēji 34%), tad pēc desmit gadiem šajā pašā vecuma grupā augstākā izglītība bija jau 42% iedzīvotāju (OECD valstīs vidēji 44%). Šajā laika posmā augstākā izglītība Latvijā kļuvusi ievērojami pieejamāka, atzīmē Normando. 

Apkopojot datus, Normando piebilst, ka kopumā Latvijai jādomā, kā piesaistīt jaunos pedagogus un nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu. Tāpat jāceļ profesionālās izglītības pievilcība. Problēmas ir arī ar salīdzinoši mazajām klasēm, kas paaugstina izglītības izmaksas. Šadurskis gan piebilst, ka OECD dati, īpaši attiecībā uz pedagogu atalgojumu, ir novecojuši. Šobrīd Latvija izskatītos ievērojami labāk. Viņš uzsver, ka vakar valdība pieņēma lēmumu celt minimālo darba samaksu par likmi pedagogiem no 680 līdz 730 eiro. Tāpat izstrādāts mehānisms, lai vidusskolās celtu izglītības kvalitāti, un pašvaldības ieguldījušas nopietnu darbu skolu tīkla sakārtošanā. 

Šo OECD ziņojumu Izglītības un zinātnes ministrija izmantos turpmākās izglītības politikas plānošanā.