Tālajos padomju gados tie varai un orgāniem pietuvinātie žurnālisti, kas bija tikuši uz kādu kapitālistisku valsti, savos ceļojuma aprakstos vienmēr uzsvēra, ka attiecīgā kapitālistiskā valsts ir kontrastu zeme. Noslēpt to, ka Rietumos atšķirībā no Padomju Savienības veikalu plaukti ir pilni, 70.–80. gados vairs nevarēja, tāpēc obligāti bija jāsaskata sociālā nevienlīdzība un, protams, liela noziedzība. Kad nu arī Latvija 90. gados atgriezās kapitālismā, patiešām sāka plaukt sociālā nevienlīdzība, bet noziedzība uzplauka vēl straujāk. Tāpēc arī to gadu Dienas lapās priecīgas un pat saviļņojošas ziņas, piemēram, par sajūsminātiem skandināviem Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos, sadzīvoja ar kriminālvēstīm – noziegumiem un arī sodiem gan Latvijā, gan Baltijas kaimiņvalstīs.
Latvija nāvessodu pilnībā atcēla 2011. gadā, pēdējais nāvessods tika izpildīts 1996. gada janvārī. Par pēdējo Lietuvā izpildīto nāvessodu 1995. gada 15. jūlija Dienas pirmajā lapā vēstīja laikraksta korespondente Viļņā Aušra Radzevičute. "Informācijas aģentūras ziņo, ka 12. jūlijā izpildīts nāvessods noziedzīgā grupējuma Viļņas brigāde vadonim Borisam Dekanidzem, kam pagājušā gada rudenī Lietuvas Augstākā tiesa piesprieda nāvessodu par laikraksta Respublika galvenā redaktora vietnieka Vīta Liņģa slepkavības organizēšanu. Lai gan Augstākā tiesa un Iekšlietu ministrija oficiālu informāciju par eksekūciju
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 15. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60