Nauda tiek Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Zemkopības ministrijai (ZM) piederošiem uzņēmumiem - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi. Savulaik tieši šie, no Latvenergo saņemtie līdzekļi, bija nauda ar kuru saimniekoja nu jau maksātnespējīgie Vides projekti. Tagad pārskaitījumi notiek bez starpnieka.
Rīgas, Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostacijām blakus esošās pašvaldības varēs nostiprināt Daugavas krastus, bet Ogres un Ikšķiles apkaimē mazinās plūdu riskus 4700 hektāru lielā teritorijā. Ar šādu pamatojumu valdībai februārī iesniegts noteikumu grozījumu projekts. To saskaņojot, varētu dubultot ikgadēju maksājumu, ko uzņēmums Latvenergo pārskaita kā kompensāciju par Daugavas HES nodarīto kaitējumu videi. No 1,2 miljoniem līdz 1 ,98 miljoniem eiro.
“Mēs esam neizpratnē par to, ka pēkšņi ir parādījušie šādi priekšlikumi palielināt šo maksājumu,” raidījumam saka Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors Māris Kuņickis. Viņš uzsver, ka uzņēmums šo finanšu gadu jau saplānojis un šādi līdzekļi nav ierēķināti. Uzņēmums vēlētos izdiskutēt, cik tas maksājums ir liels, cik mērķtiecīgs, cik tas ir lietderīgi un cik patiešām palīdz problēmu risināšanā.
Par naudas izlietošanu lemj īpaša koordinācijas komisija, ko izvēlas VARAM, saskaņojot to ar ZM un Ekonomikas ministriju. Komisijā pārstāvēts arī Latvenergo, pašvaldības un nevalstiskas organizācijas.
Bet ar šo naudu faktiski rīkojas abi uzņēmumi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
Tieši ZM bija rakstījusi nupat iesniegto projektu par maksājuma palielināšanu. Viņiem ar Latvenergo doto naudu apsaimnieko astoņas sūkņu stacijas pie Daugavas. Un tagad pietrūkst naudas, lai samaksātu par elektrību un darba algas. Papildus nepieciešami 114 tūkstoši eiro. Pavisam tie būtu 783 535 eiro.
“Mēs varam stabili nodrošināt šo sūkņu staciju darbību. Mēs jau vienreiz nonācām pie tādas situācijas, ka šie līdzekļi tika aizturēti, sakarā ar notikumiem ar Vides projektiem, un situācija bija izveidojusies kutelīga – Zemkopības ministrijai nebija līdzekļu, ar ko šīs sūkņu stacijas ekspluatēt. Tas nozīmē pārtraukt pumpēšanu, pārtraukt ūdens aizvadīšanu, un tur varēja rasties avārijas situācija,” saka ZM Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja vietnieks Valdis Pētersons.
Taču tas nozīmē – pat ja naudu piešķirs, tā neizslēgs ne tādas situācijas, kā pērn radās, pārplūstot Urgas upei. Nedz arī mazinās regulāros plūdu riskus Ogres apkaimē. Faktiski – būs aptuveni tas pats, kas līdz šim. Klāt nāktu viena sūkņu stacija, par kuras darbināšanu līdz šim maksāja Ogres pašvaldība. Tiesa gan, pašvaldībā par plāniem to atdot valstij pavisam aizmirsies. “Šis vispār nav ar plūdiem nekādā sakarā,” saka Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis (LZP).
“Es šai krastu stiprināšanas komisijā neesmu piedalījies, un teikšu kā ir – mums tā plūdu tēma ir pārņēmusi tik ļoti , ka tas ir jāatrisina pirmkārt, gan īstermiņā, gan ilgtermiņā,” saka Mangulis.
Ogrē domā, ka visefektīvākais risinājums būtu, ja no sanesumiem attīrītu Ogres ieteku Daugavā. Par Latvenergo pārskaitīto naudu Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs apmaksājis pētījumu par tīrīšanas lietderību un iespējamām izmaksām. Taču pagaidām nav zināms, vai un uz kā rēķina darbus veiks.
Taču, ja noteikumu grozījumu projektu apstiprinās, visbūtiskākais līdzekļu pieaugums gaida Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru. Šādā gadījumā tas no Latvenergo saņemtu divreiz vairāk nekā līdz šim – 1,2 miljonus eiro. Bet šī nauda paredzēta Daugavas izskaloto krastu stiprināšanai.
“Vajadzība pēc papildu finansējuma radās pirms kāda laika. Par to runāts arī šajās sēdēs. Bet, ja runājam no VARAM viedokļa – mēs tos būtu mēģinājuši salāgot ar finanšu plānošanas gadu. Bet, ņemot vērā, ka ZM sniedza šos priekšlikumus, tad mēs arī uzskatījām pie reizes pieminēt šīs vajadzības, kas saistītas ar Daugavas krastu nostiprināšanu,” saka VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sarēķinājis, ka Daugavas stiprināšana iet pārāk lēnu un tempu vajadzētu audzēt. Piemēram, pērn pabeigta Dievu kalna stiprināšana Lielvārdē, kas izmaksāja vairāk nekā 645 tūkstošus eiro. Viņi gribētu vismaz divus šādus projektus gadā.
Tajā pašā laikā inženieris – hidrotehniķis Māris Strautmanis atzīst, ka lietderīgāk nekā cīnīties ar dabas spēku, būtu respektēt to, kur tas ir iespējams: "Mēs paši esam pēdējā laikā radījuši problēmas, neievērojot krastu pārstrādi upes krastos; tā ir notikusi vienmēr, plūdu laikā, un tā turpinās arī pašreiz. Mēs jau nevaram salikt visus ūdeņus betona krastos."
Savulaik šo krastu stiprināšanai atvēlēto naudu pārskaitīja caur VARAM radīto starpnieku – firmu Vides projekti. Taču 2012.gadā tas kļuva maksātnespējīgs, pirms tam iztērējot no Latvenergo saņemto naudu nezināmiem mērķiem, un paliekot parādā simtiem tūkstošiem eiro. Turklāt tā, ka konsultatīvā komisija to pat nepamanīja. “Komisija tika barota ar atskaitēm, un tās bija sarakstītas skaisti,” saka Pētersons.
Pēc notikušā naudu valsts pārskaita bez starpniekiem. Un tagad uzskata, ka nu vairs nekas pazust nevar.”Ir uzdevums to izdarīt kvalitatīvi, atbilstoši normatīvajiem aktiem, parūpēties, lai nekas nepazūd, un nodrošināt, ka rezultāts ir caurspīdīgs,” saka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes priekšsēdētāja Inita Stikute.
Latvenergo uzlikts par pienākumu pārskaitīt arī līdzekļus zivju resursu atjaunošanai. Arī šis maksājums šogad palielināts par piektdaļu Tagad tie ir 1 035 000 eiro. Naudu pārskaita institūtam Bior. Bet arī te nav iztikts bez skandāliem. Institūts pirms diviem gadiem mēģināja iegādāties zivju mazuļus par vismaz trīskārši palielinātu cenu. Un pēc šī iepirkuma atkāpās institūta vadītājs.