Jaunie zinātnieki sāka vākt parakstus, lai iebilstu pret šādu cenzūru un zinātnes diskreditēšanu. Satversmes aizsardzības birojs atklāj, ka bijis iniciators strīdīgajiem labojumiem un taisnojas, ka tādējādi cenšas aizsargāt mūsu zinātniekus pret krievu spiegiem. Tie 2000.gadu vidū kontaktējušies ar mūsu zinātniekiem un vēlējušies iegūt svarīgu informāciju. Tomēr Saeimas komisijas deputātiem SAB pārstāvis atklājis, ka likums labots steigā kāda pavisam nesena gadījuma dēļ.
Par Latvijas brīnišķīgo prātu sauktais matemātikas profesors Andris Ambainis nesen izturējis konkursu un ieguvis vairāk nekā miljons 300 tūkstošs eiro lielu stipendiju, lai dotu savu ieguldījumu kvantu datora attīstībā. 38 gadus vecais profesors ir satraukts par labojumu Zinātniskās darbības likumā. Zinātnieka pienākums turpmāk būtu pārtraukt pētījumu, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, varētu radīt draudus nacionālajai drošībai. Viņš šādas specdienesta pilnvaras sauc par bīstamām.
Andris Ambainis raidījumam stāsta: "Varbūt šobrīd uzticamies SAB vadībai. Bet vadība mainās, cilvēki, kas tur strādā mainās. Tā ir ļoti slidena taka. Teiksim, ka mēs nodefinējam, ka eiro ieviešana ir Latvijas nacionālajās interesēs, vai mēs varam interpretēt, ka pētījums, kas eiro ieviešanā atrod trūkumus, ir nacionālās drošības apdraudējums?"
Jaunais zinātnieks strādājis vairākās universitātē ASV un Kanādā, un tur nav sastapties ar šādiem ierobežojumiem.
Stingros grozījumus deputāti pieņēma bez debatēm un klusi. Zinātnieki tos būtu nogulējuši, ja uz tiem “ļaunā priekā” nenorādītu Latvijas melnajā sarakstā specdienestu iekļautais Krievijas vēsturnieks Vladimirs Simindejs. Tikai pēc tam sociālajā tīmeklī jaunie zinātnieki sāka vākt parakstus, aicinot neizsludināt likumu.
Vēstures doktors Kaspars Zellis atklāj: „Šāda redakcija ir visupirms jau pretrunā Satversmei noteiktajiem principiem par akadēmisko brīvību un runas brīvību, gan diskreditē Latvijas zinātnes vārdu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.”
Saeimas komisijas vadītāja Ina Druviete taisnojas, ka likums bijis atvērts pilnīgi citu mērķu dēļ, lai sakārtotu zinātnieku mantiskās tiesības uz izgudrojumiem. Bet uz trešo, pēdējo lasījumu pēkšņi uzradušies šādi specdienesta ierosinājumi, ko iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija. Paļaujoties uz SAB kompetenci un tiesībām neatklāt savu informāciju, komisijas deputāti priekšlikumu atbalstīja. Bez debatēm likumu pieņēma arī Saeima pagājušās nedēļas plenārsēdē.
Saeimas izglītības un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete skaidro: "Acīmredzot bijis nopietns pamats, kāpēc SAB šādus grozījumus iniciēja, bet to vislabāk pastāstīs viņi paši. Šis bija pirmais gadījums, kad izglītības komisijā nonāk grozījumi, kuru iniciators bija Satversmes aizsardzības birojs, jo mūsu sfērā parasti šādu jautājumu nav."
SAB skaidro, ka šādi rīkoties viņus mudināja senas Krievijas spiega Sergeja Jakovļeva aktivitātes Latvijā. Viņš, uzdodamies par Portugāles pilsoni, esot kontaktējies ar Latvijas zinātniekiem, lai iegūtu informāciju par pētījumiem augsto tehnoloģiju jomā. Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta nelegālis Jakovļevs vadīja Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma izlūkošanas darbus Krievijas labā. Simms jau sen atklāts un pašlaik izcieš cietumsodu. SAB savā paziņojumā raksta par vairākus gadus seniem notikumiem un tas sēj šaubas, vai specdienests atklāj īsto iemeslu, kāpēc likums steidzami jāmaina. Saeimas izglītības komisijas deputātiem SAB pārstāvis nekādu Jakovļevu nepiemin, bet runā par kādu aktuālu pētījumu.