Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Deputāti uzsver nepieciešamību palīdzēt gan lauksaimniekiem, gan citiem plūdu skartajiem

Saeimas deputāti šodien debatēs par ārkārtējās situācijas izsludināšanu plūdu un lietavu skartajos novados uzsvēra, ka nepieciešams palīdzēt gan lauksaimniekiem, gan citiem iedzīvotājiem.

Deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa) uzsvēra, ka "dabas stihija skar visus neatkarīgi no rases, no dzimuma, no tautības, no matu krāsas, no deguna izmēra vai no politiskās pārliecības". Tomēr parlamentārietim radies iespaids, ka tie, kas sagatavoja šodien Saeimā skatāmo jautājumu, uzskatot, ka Latgalē tā nenotiek. Zariņš norādīja, ka pieņemtais lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu attieksies "uz lauksaimnieku, bet neattiekšoties uz vientuļu sirmgalvi", kurš arī cietis no lietavām.

Politiķis pauda, ka personai var nebūt lauku, bet stihijā var būt cietis vienīgais mājoklis, tāpēc "viņai šī traģēdija būs daudz nopietnāka un viņai būs daudz grūtāk tikt galā, nekā šim lauksaimniekam, kuram, protams, ir jāpalīdz".

Arī deputāts Jānis Klaužs (ZZS) norādīja, ka jāaplīdz gan zemniekiem, gan citiem iedzīvotājiem. Lauku atbalsta dienests tiks galā ar zemnieku zaudējumiem, taču ir arī "bezgala daudz situāciju", kad cietuši ir cilvēki, kuru zemes īpašumi ir mazāki par vienu hektāru jeb tā saucamo piemājas saimniecību īpašnieki. "Cilvēkiem applūda kartupeļu lauks, burkāni, kāposti, viss, ko viņš ir stādījis, viss aizgāja postā, tika noskalots," situāciju iezīmēja parlamentārietis. Klaužs aicināja reaģēt uz pašvaldību lūgumiem kompensēt arī šo cilvēku, tajā skaitā veco ļaužu zaudējumus.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atbildēja, ka politiķu aktualizētais jautājums "ir ievērtēts". Viņš skaidroja, ka nevar solīt kompensāciju par "katru burkānu vai kartupeli", taču valdības sēdē ir skatīts jautājums arī piemājas saimniecību situāciju. Kompensācijas noteikti ir jāmaksā un tās tiks maksātas, uzsvēra ministrs, reizē piebilstot, ka tas nenotiks pilnā apmērā.

Deputāts Jānis Ruks (LRA) kritizēja šī jautājuma sagatavošanas kvalitāti valdībā, jo netiek norādīti zaudējumi un izmantojamie resursi. Tas radot iespaidu, ka seku likvidācija un zaudējumu kompensācija nenotikšot. Tāpat rodas bažas, ka netiks izdarīti nepieciešamie secinājumi, piemēram, vai nākotnē būtu veicama kāda meliorācijas sistēmas sakārtošana vai citu veidu darbi, kas šādus plūdus varētu mazināt vai pietiekoši būtiski ierobežot, pauda politiķis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) uz to atbildēja, norādot, ka "izvērtējums, neapšaubāmi, notiks", tajā skaitā par nepieciešamību ierīkot meliorācijas sistēmas.

Debatēs parlamentārietis Artuss Kaimiņš (KPV LV) kritizēja Dūklava rīcību šajā situācijā. "22 dienas [pēc lietavām] bija vajadzīgas, lai saprastu, ka mums valstī ir slikts zemkopības ministrs. Nu tas jau visiem bija sen jau skaidrs. Jums ir atvaļinājums Latgalē, jūs tur atpūšaties," pauda deputāts, norādot, ka ministram vajadzēja rīkoties aktīvāk, piemēram, vai nu prasot sasaukt attiecīga līmeņa sanāksmi ārkārtējas situācijas izsludināšanai, vai arī "katru dienu preses relīzes sūtīt, ka nekavējoties ir nepieciešama ārkārtas situācija".

Dūklavu gan aizstāvēja viņa partijas biedrs, deputāts Edgars Putra (ZZS), kurš Kaimiņu uzrunāja, kā "lauksaimniecības nezinātāju" un norādīja, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana palīdzēs saimniecībām, kas ziemā noslēgušas līgumus par konkrētas kvalitātes graudu piegādi. Ārkārtas situācijā viņi varēs šos graudus nepiegādāt un vai piegādāt citas kvalitātes graudus, skaidroja Putra. Viņš vērsa uzmanību, kad apkopojums par situāciju būs 1.oktobrī, kad paredzams, ka būs noslēgusies ražas novākšana. Pārmetumus zemkopības ministram Putra novērtēja kā klaju populismu no Kaimiņa puses.

LETA iepriekš vēstīja, ka Dūklavs pēc lietavām apmeklēja stihijas skartās teritorijas.

Kā ziņots, Saeima šodien atbalstīja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecības jomā 29 novados Latgalē un daļā Vidzemes un Zemgales.

Valdība iepriekš apstiprināja rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kurā ir noteiktas Latvijas administratīvās teritorijas, kurās no šā gada 29.augusta līdz 30.novembrim spēcīgo lietavu un to radīto seku dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis lauksaimniecības sektorā.

Ministru kabinets iepriekš nolēma 29 novados izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecības sektorā, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.

Augusta lietavu un plūdu nodarītie zaudējumi ir 4,38 miljoni eiro, debatēs Saeimas sēdē sacīja Eglīts. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nepieciešami būs 3,07 miljoni eiro, bet pašvaldību līdzfinansējums sasniegs 1,31 miljonu eiro.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas