Desmit miljardu vērta iespēja

Latvija vēl joprojām no ES budžeta saņem vairāk, nekā tajā iemaksā. Nākamajā plānošanas periodā Latvija par katru ES budžetā iemaksāto eiro pretī saņems 3,6 eiro. Vieni no lielākajiem ieguvējiem būs lauksaimnieki. Mūsu zemniekiem būtiski pieaugs tiešmaksājumi par vienu hektāru – līdz 200 eiro nākamajā gadā. Par 1% pieaugs arī finansējums kohēzijas politikai. Teju septiņus miljardus eiro Latvija plāno novirzīt inovācijām, zaļajām un digitālajām tehnoloģijām un infrastruktūrai. Ir paredzēts arī finansējums Rail Baltica projektam.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā norāda, ka pagaidām detalizētākus komentārus par prioritārajiem virzieniem finansējuma ieguldīšanai un konkrētiem projektiem nesniegs. Kariņa preses pārstāvis Sandris Sabajevs gan uzsver valdības vadītāja pausto, ka Latvijas lielākais izaicinājums būs šo naudu gudri ieguldīt. Viens no dokumentiem, pēc kura vadīsies, veicot investīcijas, būs Nacionālais attīstības plāns. 

Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka vairāki ārzemju mediji izcēluši Kariņa lomu ES dalībvalstu līderu sarunās par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes. 

Lielākās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre stāsta, ka Latvijas panāktais ir vērtējams pozitīvi, tomēr tiešmaksājumu apjoms vēl joprojām ir nepietiekams. 2027. gadā Latvijas zemnieku tiešmaksājumi sasniegs tikai 82% no ES vidējā. Tomēr Dzelzkalēja-Burmistre atzīst – panāktais ir daudz labāks par iepriekšējo Eiropas Komisijas piedāvājumu. Lauksaimnieki arī gaida lauksaimniecības subsīdijas, jo jaunajā periodā paredzēti daudz stingrāki noteikumi attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un "zaļo" saimniekošanu. Jau pašlaik prognozējams, ka jauno prasību izpilde prasīs lielus ieguldījumus, tādēļ lauksaimnieku ienākumi samazināsies. Līdz ar to ES finansējums būs ļoti nozīmīgs.