Saskaņā ar prasībām dzelzs saturam dzeramajā ūdenī nevajadzētu pārsniegt 0,2 mg/l, bet Rīgā tas vidēji ir 0,3 mg/l, Dienai pastāstīja Rīgas ūdens (RŪ) Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Silvija Renita Pastare. Savukārt mangānam atļautā vērtība ir 0,05 mg/l, bet no pazemes ūdensgūtves Baltezers-Zaķumuiža ņemtajā ūdenī tā saturs ir 0,2 mg/l, kas četras reizes pārsniedz esošās normas. Šī problēma līdz šim nav risināta tāpēc, ka tam nepieciešami lieli finanšu resursi, pamatoja Pastare. Tāpat pagaidām uzņēmums ir saņēmis atļauju šādu ūdeni klientiem piegādāt vienīgi ar nosacījumu, ka līdz 2015. gada vidum RŪ jānodrošina prasībām atbilstoša dzeramā ūdens kvalitāte.
Arī citviet Latvijā ir problēmas ar paaugstinātu dzelzs, mangāna, amonija, sulfātu un hlorīdu saturu, un, lai gan Venselības inspekcija uzsver, ka "būtisku tiešu kaitējumu veselībai tas nerada", tas tomēr ietekmē ūdens krāsu, garšu, smaržu, var radīt duļķainību.
Rīdzinieki ar prasībām pilnībā atbilstošu ūdeni tiks nodrošināti pēc atdzelžošanas stacijas izbūves. Uzņēmuma šogad izsludinātajā konkursā pieteikušies pieci pretendenti, un saskaņā ar to izteikto piedāvājumu tā varētu maksāt 4,8-5,8 miljonus latu, Dienai pastāstīja RŪ projektu direktors Aivars Zants. Šos darbus finansēs Rīgas dome un RŪ.
Pilnu rakstu "Ūdens uzlabošanai tērēs miljonus" lasiet pirmdienas, 30.septembra, laikrakstā Diena.